Eiroparlaments: pašu piespļautā aka
Nez kāpēc Latvijas politiķus tik ļoti satrauc, ka 25. maija vēlēšanās ir sagaidāma zema pilsoņu līdzdalība. Iespējams, pat krietni zemāka nekā iepriekšējā reizē (toreiz uz iecirkņiem devās 30 procenti balsstiesīgo). Vairākas partijas – «Attīstībai/Par!», Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, jo īpaši «Saskaņa» – pašas parūpējās, lai sabiedrība šo pasākumu neuztvertu nopietni. Tāpēc uz Briseli savīkšķījušies braucēji lauza rokas vai tukši sapņo par pilsoņu pārpludinātiem iecirkņiem.
Protams, tas ir briesmīgi, ka pat murgainā breksita, (kaut aprimušā) hibrīdkara un eirofondu samazinājuma laikos mūsu tautā trūkst izpratnes, kāpēc valstij Briselē/Strasbūrā ir vajadzīgi spēcīgi politiķi. Tādi, kuri, veiksmīgi darbojoties ES kopējā politikā, spēj aizstāvēt un virzīt Latvijas intereses. Diemžēl patlaban stiprāks rādās mīts par leiputriju, kurā astoņi izredzētie, «neko nedarot», nodzīvo piecus gadus kā nieres pa taukiem un kļūst par savu partiju «Amerikas onkuļiem».
Partijām «Briseles iekarošanai» bija jāizvirza paši spēcīgākie kandidāti, un vairums gluži loģiski to arī darīja.
Diemžēl trīs manis jau pieminētās partijas degradēja Eiropas parlamenta vēlēšanas, sākot kandidātu meklēšanu «pa vārtrūmēm». Tām viss vienalga – listes aizpildīšanai noderīgi šķiet gan TV ekrānos biežāk redzēti pļāpīgi profesori, gan izbijušā «Igaunijas karaļa» gaspaža nr.3, gan tādi ļaudis, kuri atklāti solās viņus virzījušā partijā iestāties vienīgi tad, kad jau eiromandāts būs kabatā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv