Eiropai un Latvijai — viens labums
Sastapties ar Latvijas Bankas prezidentu divreiz nedēļā negadās bieži. Viņnedēļ ILMĀRS RIMŠĒVIČS pirmdien bija Valmierā, savukārt piektdien bija aicinājis reģionālo mediju pārstāvjus pie sevis Rīgā. Liesma bija klāt abās vietās. Šī intervija ir no sarunas aci pret aci Valmierā.
Kuri no darbiem Latvijas Bankai šogad paši svarīgākie? Kopš mums vairs nav sava lata, lielai daļai publikas šķiet, ka Latvijas Bankā labi apmaksāti ļaudis kaut ko ķibina savā nodabā, pildot vien pavēles no augšas...
Pats svarīgākais ir pateikt to, ka Latvija pēc iestāšanās NATO nelikvidēja savu armiju. Un mēs redzam, ka mūsu armijai pēc iestāšanās NATO darba kļuvis daudz vairāk. Par Latvijas Banku es gribētu runāt tādās pašās līdzībās, jo Latvija pēc iestāšanās eirozonā ir eirosistēmas locekle jeb 19 Eiropas valstu centrālo banku viena no sadarbības partnerēm. 19 valstis kopā nosaka monetāro politiku, lēmumi dzimst, es teiktu, diezgan asos strīdos un diskusijās. Tāpēc Latvijas Bankai pie visiem tiem darbiem, ko mēs darām ikdienā, papildus nāk klāt komunikācijas uzturēšana ar Eiropas Centrālo banku un dažu darbu darīšana pēc Eiropas Centrālās bankas lūguma.
Ko Latvijas Banka dara ikdienā?
Kā Latvijas valsts uzņēmums tā ikdienā nodrošina Latvijas stratēģisko rezervju apsaimniekošanu 6 miljardu eiro apmērā, nodrošina visu starpbanku maksājumu norēķinu organizāciju, nodrošina skaidras naudas apstrādi, ir reģionālais centrs šajā Eiropas daļā.
Ko nozīmē — reģionālais centrs?
To, ka visa naudas aprite, visa naudas plānošana Baltijā notiek caur Rīgu. Tas nozīmē, ka mums ir vēl papildu darbs, kas jākoordinē ar lietuviešiem un igauņiem. Mēs uzturam Latvijas valsts Kredītu reģistru, sastādām maksājumu bilanci. Vārdu sakot, nekas nav mainījies! Tieši otrādi — darbi vēl nākuši klāt.
Jūs esat arī Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis. Tātad augstā amatā ar viedokli no Frankfurtes pie Mainas, kurā vajadzētu ieklausīties vismaz Latvijā noteikti. Vai tā arī notiek reālajā dzīvē?
Viss, kas ir labi Eiropai, noteikti ir labi arī Latvijai. Es kā Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis netieku sūtīts no Latvijas aizstāvēt šauras Latvijas intereses. Es braucu uz Frankfurti pie Mainas kā cilvēks, kuram ir pieredze monetārās politikas veidošanā, pieredze tautsaimniecības procesu plānošanā un tautsaimniecības norisēs. Ar šo viedokli, ko palīdz gatavot arī mani kolēģi, mēs skatāmies, kas būtu labi visai eirozonai kopumā. Mēs, 19 valstu centrālo banku vadītāji, nevaram vienkārši plēsties par to, kas būtu labi mums.
JAU 17 GADUS — PIRMAIS VĪRS. Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv