16. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Glorija, Banga

Eiro ieviešanas ietekme uz cenām

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Eiro ieviešanas ietekme uz cenām

Nesen viesojoties Grāmatu svētkos Smiltenē un tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas cilvēki uzklausīja bažas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām. Lūk, Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai cenas esot būtiski pieaugušas, stāstīja Ziemeļvidzemes iedzīvotāji. Šāds viedoklis pēdējā laikā dzirdams bieži un dažādās auditorijās, tomēr parasti konkrēti skaitļi un rādītāji netiek minēti, bet bažas tiek balstītas uz kaimiņu igauņu stāstīto. Aplūkosim, vai tiešām velns ir tik melns, kā viņu mālē.

Kad runā par eiro ietekmi uz cenām, jāizšķir divi aspekti – dažāds cenu līmenis dažādās valstīs un cenu pieaugums.

Tik tiešām – dažādās valstīs var būt dažāds cenu līmenis un to nosaka vairāki faktori, bet galvenokārt – iedzīvotāju labklājības un ienākumu līmenis. Piemēram, Vācijā cenas būs augstākas nekā Latvijā, bet arī iedzīvotāju ienākumi tur ir lielāki.

Otrs aspekts ir cenu pieaugums jeb inflācija, kas ir viens no Māstrihtas kritērijiem valsts dalībai eirozonā. Runas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām ir pārspīlētas, liecina ekspertu novērtējums. Citu valstu pieredze rāda - uz eiro ieviešanu var tikt attiecināti 0.2-0.3 procentpunkti inflācijas rādītājā. Līdzīga vai pat lielāka ietekme ir izmaiņām graudu cenās neražas gadā vai naftas cenu sadārdzinājumam. Inflācijas ietekme ir tik salīdzinoši niecīga, ka tādēļ eiro ieviešanas atlikšana nebūtu pamatojama.

Ja aplūko Igaunijas pieredzi, eksperti secinājuši, ka kopš eiro ieviešanas mūsu kaimiņvalstī būtiski pieaugusi cilvēku uztvertā inflācija, proti, cilvēku viedoklis (kuru mēra socioloģiskās aptaujās) par to, cik liels bijis cenu kāpums. Faktiskā inflācija (kuru mēra, veicot cenu reģistrāciju tirdzniecības vietās) ir bijusi ievērojami mazāka. Šāda situācija nav raksturīga tikai Igaunijai. Arī citās valstīs, kas ieviesušas eiro, situācija bijusi līdzīga.

Liela daļa iemeslu, visticamāk, slēpjas cilvēku psiholoģijā. Nevienam nepatīk cenu kāpums. Iespējams tādēļ, konstatējot cenas pieaugumu veikalā, tam pievēršam lielāku uzmanību un cenu kāpumu paturam prātā ilgāk nekā gadījumus, kad cena nemainās vai samazinās. Vairāki pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir tendence pārspīlēt cenu pieaugumu.

Patiesībā Igaunijā - gluži tāpat kā Latvijā 2011. gadā - inflācijas kāpumu lielā mērā noteica augstākas pasaules pārtikas un energoresursu cenu kāpums. Gada inflācija kaimiņvalstī, izņemot enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenu pieauguma ietekmi, bija 2.9%, kas ir mērens cenu kāpums.

Skaidris ka ūdens mutesbļodā

Silakalna kungs, nu tik pārliecinoši! Ja vēl kādam pensionāram ar to inflācijas definīciju nedaudz ķeras, tad tos nulle komats procentpunktus taču katrs bērnudārznieks izskaidros. Uz priekšu, eiriņi!

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri