14. Oktobris, 2019
Vārda dienu svin: Minna, Vilhelmīne

Dzīve salmu mājā

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Viņi pirms divpadsmit gadiem bija līdumnieki, bet citādi, nekā tas ierasts. Pļavā, tukšā vietā Ļubinsku ģimene sāka būvēt ģimenes māju. Nevis šādu tādu, bet pamatīgu salmu māju.

Dzīve salmu mājā

«Katrs celtniecības posms bija piedzīvojums, tagad ir moderni teikt – izaicinājums. Jā, tad izaicinājumu mums netrūka,» saka «Jaunsauliešu» saimnieks ALEKSANDRS ĻUBINSKIS Priekuļu novadā, kurš īpašo un joprojām salīdzinoši reto māju, jo tā no salmiem, cēlis piecus gadus. Pats zīmējis projektu, pats mācījies internetā, skatījies filmas, kā salmu mājas top Amerikā.

«Būtībā jau māja kā māja. Koka konstrukcijas māja, kurai sienās pildījuma vietā siltuma izolācijas materiāls ir salmu bloki. Citi liek vati, mēs likām salmus. Visa konstrukcija ir apvilkta ar metāla sietu, dažādu apsvērumu dēļ, bet arī pret grauzējiem, tad māla apmetums, bet mājas svaru nes koka konstrukcija. Ir bleķa jumts, un daudz padomāts par tā pārkares garumu, jo salmu māja kļūst energoefektīvāka, ja izdodas izmantot arī saules gaismu un siltumu, īpaši pavasaros, kad pa lielajiem logiem tā iespīd un silda. Tur tikai jāzina pareizie saules leņķi,» pēc iespējas vienkāršāk «mājas saturu» centās izstāstīt Aleksandrs, atceroties, ka tolaik Ļubinski bijusi pirmā ģimene Latvijā, kas šādi cēlusi un uzcēlusi savu namu. Pirms tam divas salmu būves gan gozējušās Rencēnu pusē, bet plašākas, jo celtas mācību iestādes un Camphill ciemata vajadzībām. «Rožkalni» darbojas joprojām, un pēc šādas pašas konstrukcijas celtajā ēkā ik dienas satiekas padsmit cilvēku, bet «Jaunsaulieši» ir Aleksandra, Lienes un meitas Katrīnas paradīze uz zemes. Piecus gadus nams tapis, bet astoņus gadus ģimene pašu celtajā mājā dzīvo. Blakus iekārtots pagalms, apstādījumi, ir siltumnīca, un pa sliekai no zemes rauj desmit laimīgas vistas ar gaili kompānijā.

«Jā, mums tiešām patīk tas, kā viss ir sanācis,» teica Aleksandrs, un Liene piekrita, jo daudz radoši un praktiski ir darīts kopā. Mājā jau ir jāiepūš arī dvēsele. To, vai māja uzrunā arī citus, rada it kā šķietami nieki: platas palodzes ar istabas augiem, kāds klūgu režģītis dekoram, arī pamatīgas koka sijas, kas pilda praktisku funkciju, tomēr vēsta arī par sajūtām un laiku. Īpašs varētu būt stāsts par pašu rokām veidotajiem gaismas ķermeņiem. Ja tagad uzrakstu, ka par virtuves un viesistabas lampu karkasiem izmantotas tās milzīgās bleķa bļodas, kas reiz sildījušas sivēnus cūku fermās, tas varētu izklausīties dīvaini. Taču apdarinātās cūku lampas, tāpat kā citas lietas, kas veidotas pašu rokām, nevis pirktas lielveikalos vai pēc kataloga, vairāk pastāsta par ģimenes dzīves filozofiju, viņu pasaules redzējumu, kas mudina mazināt tēriņus, nepirkt visu, kas lētāks un acu priekšā, neiet līdzi patērētājsabiedrības domāšanai.

«Mēs paši taisījām arī griestu krāsu, kazeīna krāsu. Ūdens, krīts, un braucām uz veikalu, pirkām ļoti daudz biezpiena ar zemu tauku saturu. Biezpienā ir šī saistviela,» smējās Liene un piekrita, ka daudziem bijusi neizpratne, kur ģimene liek tik daudz biezpiena. Tāpat daudzi gaidījuši un nesagaidījuši salmu māju ar salmu jumtu.

Liene arī vērtē, ka nemaz nezina, vai dzīvo latviskā vai kādā citā stilā, jo stilam jau neesot nozīmes, bet sajūtām, un Ļubinski pašu celtajā namā jūtas labi. Arī pusaudzei Katei tur ir sava istaba, un meitene droši varējusi izvēlēties, kādos toņos telpu ieturēt.

«Nav jau problēmu aizbraukt uz veikalu un nopirkt, bet mums visiem bija interesanti saprast, ko paši varam izdomāt un izdarīt. Man vienmēr būtiski ir bijis atrast atbildi uz jautājumu: kāpēc tā un ne citādi? Kādas metodes senči izmantojuši? Kā citviet būvē mājas?» pārdomās dalījās Aleksandrs.

Taujāti, vai šī māja izdevusies patiesi videi draudzīga, Liene un Aleksandrs atkal liek pasmieties.

«Ja mēs to māju tagad sadrupinātu, tad notiktu īsta atkritumu šķirošana, bet būtībā te viss ir draudzīgs domai: no zemes tu nācis, par zemi tev jāpaliek,» tā Liene, un Aleksandrs skaidroja tālāk: «Māja ir izturīga un droši varēs stāvēt simt gadu, taču, ja pēc laika kāds izlemtu šo māju sadrupināt, tad kas te būtu? Skaidas, kaļķis, māls, salmi, viss sairst. Koka konstrukciju varētu izmantot vēl kam citam vai apkurei. Metāla siets... Nu, jā, metālu arī var atkārtoti izmantot, vien jānodod metāllūžņos. Tas briesmīgākais, kas te pāri paliktu, būtu šis zilais, lielais ledusskapis (smejas) un mūsu lielā vanna, kas otrajā stāvā (atkal smiekli).»

«Jaunsauliešos» apkurei izmanto malku. Nams ir apmēram 150 kvadrātmetru plašs. Ir centrālais apkures katls, apsildāmas grīdas, sienas, un apkures sezonā, kas pirms pāris dienām uzsākta un vismaz pusgadu vēl turpināsies, ģimene iztērē līdz 12 steriem malkas. Nav daudz. Aleksandrs, kurš kā būvniecības, tā fizikas jautājumos ir gana zinošs, spriež, ka salmu būves nav energoefektīvo ēku topa augšgalā, taču tās ir mājīgas, siltas, tajās netrūkst gaisa, un ekspluatācijā tās nav dārgas.

«Darbā jūtu, ka mājās man ir brīvāk elpot. Mums nav plastmasas logu, nav tā visa, kas ir tik daudzās celtnēs pilsētās. Mums ir brīnišķīgi un lieli logi, kas veras uz ārpusi, tāpēc ir viegli un konstrukcijas dēļ nesanāca dārgi. Ja vējš stiprāk pūš, tad kas var notikt? Var logu vēl ciešāk piespiest būvei klāt,» analizēja Liene, sakot, ka simtu un vienu reizi klausījusies vīra pārdomās un dzīvojusi līdzi interesantajiem meklējumiem, tāpēc daudz jauna uzzinājusi.

Vai Latvijā ir interese par salmu māju būvēšanu?

«Ne visus tas uzrunā. Atbrauc, paskatās un saka, ka tomēr ne. Kam iepatīkas, tie būvē. Es konsultēju, un ir kolēģis, kurš daudz var palīdzēt arī praktiski, jo Burtnieku pusē ražo salmu paneļus. Mēs kopš pirmsākumiem ar Jāni sadarbojamies,» tā Aleksandrs Ļubinskis.

Salmu paneļu ražotājs Jānis Saulītis ir nodibinājis uzņēmumu «STP Seno tehnoloģiju parks». Uzņēmuma mērķis ir, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, izveidot jaunu salmu paneļu ražotni, attīstīt ražošanas tehnoloģiju, pilnveidot esošās un radīt jaunas ražošanas iekārtas. Ir ieceres papildināt produkcijas klāstu, piedāvāt starpsienu paneļus, sākt izgatavot paneļus mansarda izbūvei un vēl dažas jaunas idejas. Ja viss ies, kā iecerēts, tad 2020. gada nogalē visi salmu māju entuziasti varēs pasūtīt jaunajā ražotnē izgatavotus paneļus.

«Ieguvums no šādas mājas – tā ir netradicionāla. Atbrauc ciemiņi, priecājas, taujā, un mēs labprāt stāstām,» vienisprātis ir Liene. Ļubinski ir izveidojuši biedrību «Salmu māja», kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par iespējām izmantot mazpopulārus dabas materiālus modernu un energoefektīvu ēku būvniecībai. Arī mēs uzzinājām, ka salmu māju stāsts nebūt nav sācies Latvijā vai Lietuvā, kur pašlaik ceļot vairāk salmu būves nekā citās Baltijas valstīs, tā nav arī pieredze no Skandināvijas, kaut, ieejot mājā, uz brīdi liekas, ka ir kaut kas askētisks, ziemeļniecisks. Aleksandrs zina pastāstīt par Nebraskas štatu Amerikā, kur ir ASV maizes klēts. Vēsturiskais pārskats ir tāds, ka no labības laukiem zemnieki ražu veduši līdz dzelzceļam, bet tad tā malā nācies labu laiku gaidīt un vējos salis. Izmantojot ķīpojamās mašīnas, kuras vilkuši zirgi, salmi savelti ņurckuļos. Tos zemnieki sastutējuši, un bijusi salmu siena, kļuvis siltāk. Tad jau iedomājušies, ka salmus var kraut kā māju, domāt par jumtu. Lai viss vējā noturētos, apmetuši ar dubļiem. Tāds ir aizsākums salmu mājām, kas apmestas ar mālu. Latvijā šādas mājas var droši celt, tās kalpos ilgi un ir videi draudzīgas.

MUMS PATĪK, kā tas viss ir sanācis, – tā par dzīvi Priekuļu novada «Jaunsauliešos» saka Liene un Aleksandrs Ļubinski. No ārpuses arī nepateiksi, ka māja tik īpaša, bet tāda tā ir, jo salmu māja un cilvēkam un videi draudzīga. Jāņa Līgata foto

FAKTI

Priekšrocības:

* Salmi ir lielisks siltumizolācijas materiāls. Sienas kopējā U vērtība sastāda 0,13 W/m2K. Līdzvērtīga rezultāta sasniegšanai nepieciešams aptuveni 25 – 30 cm biezs akmensvates slānis.

* Tas ir ievērojami lētāks materiāls. Materiāla izmaksas ir nedaudz mainīgas, tomēr pārsvarā gadījumu tās ir 10 reizes zemākas nekā akmensvates vai ekovates variantā.

* Nedz salmu ķīpu, nedz māla apmetuma materiālu iegūšanā nav izmantota rūpniecība, tādējādi tie ir dabai draudzīgi un to radīšanai ir maz atkritumu.

* Atrodoties jūsu būvē, šie materiāli neizdalīs nevēlamas un neveselīgas vielas. Mājā būs patīkams mikroklimats un lieliska atmosfēra.

Trūkumi:

* Celtniecība ir darbietilpīgāka un prasa lielāku līdzdalību.

* Celtniecībai ir raksturīga sezonu ietekme, jo salmi tiek iegūti vasaras beigās – pēc labības novākšanas.

* Ja nepieciešams, labus meistarus celtniecībai ir teju vai neiespējami atrast.

* Uzsākot būvniecību, lielākā daļa draugu, radu un paziņu būs skeptiski noskaņoti.

* Māja visdrīzāk būs netradicionāla.

Salmi var sapūt – nav taisnība.

Sapūst ļoti daudzi materiāli noteiktos apstākļos. Salmi pēc ķīmiskā sastāva un vairākiem pētījumiem ir ārkārtīgi tuvi kokam. To satura lielākā daļa ir celuloze. Atšķirības no koka ir tik nelielas, ka vienīgais, ko vērts pieminēt, ir pelnu saturs, kas neietekmē mājas celtniecību. Ja salmu mājas konstrukcijā nesalīst ūdens, tad tā nesapūs. No lietus, vēja un sniega to pasargās apmetums.

Salmu māja ir uguns nedroša – nav taisnība.

Mājai ir apdare, kas to padara ļoti ugunsdrošu. Ir veikti vairāki pētījumi, kur noskaidrots, ka pie atklātas liesmas sienas vienā pusē šāda konstrukcija iztur vairāk nekā 90 minūtes. Tādējādi šāda māja ir ugunsdrošāka par guļbūvi un koka karkasa būvēm. Papildus – salmu ķīpa līdzinās grāmatai. Viena lapa lieliski deg, bet blīvi kopā ne.

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Partneri