Dziļumā racējs
Aktieris Aksels Aizkalns ir no tā kursa, kuru Valmieras teātrī joprojām sauc par jaunajiem. Teātrī saka, ja tagad modē būtu apzīmējums varoņlomu tēlotājs, tad Aksels tāds būtu. Četrās sezonās viņam tikušas vairākas šāda tipa lomas, un jaunajam aktierim tās uzticējuši jaudīgi režisori, kuru vārdi komentārus neprasa – Roga un Gruzdovs, Ķimele, Seņkovs, Mičule. Viņš sāka ar Raskoļņikovu pēc Dostojevska «731.solī» un tagad spēlē Jāzepu Raiņa «Jāzepā un viņa brāļos».
Uz sarunu Aksels atbrida pa sniegu, mazliet apslimis, bet sakot, ka nav vēlējies atteikt. Viņam patīkot parunāties. Patīk arī balta ziema, dzimtā Liepāja un darbs Valmieras teātrī.
Vai tā darba teātrī ir gana?
Ja divi jauniestudējumi pēc kārtas, mēģinājumi, repertuāra izrādes, tad tas ir daudz. Sezonu iesākām ar Nelabajiem, tad nāca Orins Elektrā un arī Jāzeps, un tūlīt pēc šīs pirmizrādes oktobrī bija jāsāk domāt par darbu ONE HUNDRED, un viss jau turpinās. Zinu, ka februārī sāksim iestudēt «Valmieras puikas». Ja visa ir daudz un viss pēc kārtas, tad jau sanāk, ka gribas sākt pesteļot, vīraks jākūpina un mantras jādzied (smejas).
Tas ir stāsts par to ieiešanu un iziešanu no lomas?
Nē, vienkārši par darba slodzi. Jāceļas, jāiet, jādara un jārada.
Kā tas ir iespējams?
Man ļoti svarīgs ir cilvēciskais kontakts. Ja mēs teātrī būtu vien darba darīšanās, tad tas vairs nav tas. Man liekas, ka teātrim, trupai, režisoram – tur ir jābūt tādai foršai cilvēcīgai sakabei, kad nevis statusi runā, bet iet cilvēki uz vienu mērķi! Un mums skolotāji Mihails Gruzdovs un Indra Roga jau mācīja, centās mūsu burbuli par aktiera darbu iznīcināt, sakot, ka būs grūti un reizēm negribēsies tieši tā darīt, bet viņi mudināja visā, ko darām, rast jēgu, prieku un iedvesmu. Viņi mūs arī audzināja ar pietāti pret teātri, teātra mākslu, un mēs neienācām šeit ar pirkstiem gaisā, bet ar pirmo sekundi bijām kopā un uz labas nots, mūs atvērti uzņēma viss kolektīvs, un tagad jau esam nešķirami.
ESMU ŠEIT un citur tagad nemaz nevēlētos būt, – saka aktieris Aksels Aizkalns, stāstot par savu darbu un piederības izjūtu Valmieras teātrim. Matīsa Markovska foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Paldies par interviju ar Valmieras teātra jauno zvaigzni Akselu! Redzēju viņu Jāzepa lomā. Tiešām izcils, tapat, kā visa izrāde, kā Raiņa teksts, kas liekas kā vakar rakstīts, jo tik skaudri aktuāls. AKSEL, turies, tver ar pilnām saujām Valmieras iespējas. Teātra laikš ir nežēlīgi īss. Rau, skaistais Jakovels vēl nesen bija pirmais mīlētāju lomu tēlotājs, bet nu jau vecākais brālis Jāzepā. Aksel, steidcz būt pirmais!