Dziesmas spēks

Viss sā­kās 2010. ga­da jan­vā­rī, kad ar an­sam­bļa «At­balss» da­līb­nie­cēm me­tām iz­ai­ci­nā­ju­mu pa­šas sev un ar lat­vie­šu tau­tas dzies­mu «Tum­ša nak­te, za­ļa zā­le» de­vā­mies uz kon­kur­su «Pa­va­sa­ra pi­lē­ša­na».. Pa­šām par pār­stei­gu­mu pir­ma­jā at­la­ses kār­tā ie­gu­vām pir­mo vie­tu. Nu bi­ja jā­ga­ta­vo­jas pus­fi­nā­lam. Sko­las di­rek­to­re «pa­čuk­stē­ja», ka lie­lā­kas ie­spē­jas ie­gūt god­al­go­tu vie­tu būs tad, ja dzie­dā­sim div­bal­sī­gi. Pa­vei­cās, ka an­sam­bļa 11. un 10. kla­ses skol­nie­ces pra­ta ne ti­kai vieg­li diet lat­vie­šu de­ju, bet arī dzie­dāt. Mā­cī­jā­mies, lau­zī­jām piņ­ķe­rī­go lat­vie­šu va­lo­du, līdz ie­gā­jās, tur­klāt šī tau­tas dzies­ma kļu­va par vie­nu no mī­ļā­ka­jām, ko šo tri­ju ga­du lai­kā es­mu mā­cī­ju­si Ar­hlat­vie­šu vi­dus­sko­las dzie­dātājām Baškīrijā. Aiz­brau­cām, no­dzie­dā­jām, un... ie­gu­vām tre­šo vie­tu. To­reiz vie­nī­gais mū­zi­kas in­stru­ments bi­ja trij­dek­snis, kas rit­mi­zē­ja mū­su ska­nī­gās bal­sis.

Pirms trim ga­diem ie­ro­do­ties Baš­kī­ri­jā, zi­nā­ju, ka mā­cī­šu bēr­niem arī dzie­dāt. Ar dzies­mu tiek ap­gū­ta va­lo­da, iz­jus­ta tau­tas ga­rī­gā no­ska­ņa, jo mū­zi­ka ik­vie­nā no mums aiz­skar ko dzi­ļi ap­slēp­tu, var­būt pat nie­cī­gu, bet ļo­ti spē­cī­gu. Sko­lē­ni āt­ri ap­gu­va vār­dus, uz­tvē­ra me­lo­di­ju, skaid­ri iz­dzie­dā­ja kat­ru bur­tu un zil­bi. Ir prieks mā­cīt un vēl lie­lāks prieks ap­zi­nā­ties, ka pēc ma­nis pa­liks dzies­mo­ta da­ļi­ņa jau­nās lat­vie­šu un ne ti­kai lat­vie­šu pa­au­dzes Urā­lu pa­kā­jē.

Attēlā:

«At­balss». Dzie­dāt div­bal­sī­gi un vi­jo­les pa­va­dī­ju­mā ansambļa dalībnieces ie­mā­cī­jās āt­ri. Acīs spri­dzē­ja prie­ka lies­mas, ne­kas tāds vēl ne­bi­ja da­rīts. Mei­te­nes ar pir­mo uz­stā­ša­nos ie­gu­va 2. vie­tu, pie­de­vām vēl uz­sla­vas par dzid­ru un tī­ru dzie­dā­ša­nu.