Daudzdienas
Es tevi tā mīlu, ka asiņu vietā
Man var tavi ūdeņi plūst.
(O. Vācietis Manai Gaujai)
Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs
Ievada vietā
Tiem, kam būs dūša ķerties pie šo rindiņu lasīšanas, šis tas jāpaskaidro, lai tā lieta būtu saprotamāka.
Sarakstītais attiecas uz to seno laika periodu mūsu dzīvē, kad tajā vēl nebija ienācis mobilais telefons, dators un bankomāts, kad skaistuli Gauju vēl nebija izkropļojušas mazās spēkstacijas, kad mums vēl pietika Dieva dotā laika. Šeit aprakstītais ir reāli piedzīvots — uz Gaujas nekas nav jāizdomā, viss vienkārši notiek.
Vispirms — kas ir daudzdienas? Nu, tā ir tāda braukšana pa ūdeņiem, kad nav noteiktā dienā jānonāk galapunktā. Nekad nevar iepriekš paredzēt, kādi būs laika apstākļi, cik labi ķersies zivis, vai gribēsies steigties vai paslinkot… Ir tik labi, ja neesi saistīts ne ar kādiem termiņiem, tā ir tāda brīvības sajūta, kad zini — nekur nav jāsteidzas, laika diezgan. Bet pats nosaukums radās tā: kaimiņš manam tēvam jautāja, uz cik dienām mēs braucot. Atbilde skanēja: Uz daudzām. No tā arī Daudzdienas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv