18. Augusts, 2017
Vārda dienu svin: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

Dārzā — visu ar mēru!

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Sprīdi pirms pavasara sākuma Valmierā, pensionāru biedrībā, kuplam dārzkopju pulkam par pirmajiem dārza darbiem un to, kā izaudzēt veselīgu ražu, kā saglabāt augsnes auglību un kā to ar vienkāršām metodēm noteikt mājas apstākļos, stāstīja VALENTĪNA POLE — Latvijas Dārzkopības institūta (Dobele) pētniece, agronomijas zinātņu doktore ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi dārzkopībā, augsnes izpētē un augu mēslošanā. Tā kā augkopības zinātņu doktori katru dienu pa Valmieru nestaigā, «Liesma» izmantoja iespēju satikties.

Dārzā — visu ar mēru!

Valentīna, ko, ejot uz doktores grādu, pētījāt?

Man tuva ir augsnes izpēte un tās mēslošana dārzkopībā un augļkopībā, tādēļ arī disertācijas tēma bija noskaidrot slāpekļa, fosfora un kālija vajadzību ābelēm. Salīdzinājumiem izmantoju dažādas audzēšanas metodes: tradicionālo, ar skaidām mulčētām apdobēm un ar apūdeņošanu — biežu pilienveida laistīšanu. Pētīju arī, cik daudz zāle konkurē ar ābelēm. Pārsteidza, ka apūdeņošanas variantā vairāk nekā pusmetru zālāja saknes iestiepās ābeļu dzīves telpā. Tas parādīja jauno augļu kociņu kopšanas visbiežāko kļūdu, iestādot tos zālienos. Mēslo, laisti, cik gribi, bet kociņi nīkuļo, jo mēslojumu un ūdeni paņem zāle. Secinājums — vismaz pirmos piecus gadus jaunajiem augļu kokiem vajadzīga sava telpa, tātad kopta apdobe, bez zālāja, var būt mulčēta.

Cik ilgi strādājat institūtā, kādu problēmu pētīšanai vēl esat pielikusi savu laiku un prātu?

Pētnieciskajā darbā rit četrpadsmitais gads. Savulaik pastiprinātu uzmanību veltīju arī augļu koku sakņu izpētei. Ja, piemēram, dārzkopis regulāri atjauno mulču ap augļu kokiem, tad augsnes auglīgais slānis pamatā ir augsnes virskārtā, tādēļ saknītēm nav vairs intereses iet dziļumā. Tiesa, tām koncentrējoties virskārtā, ir vairāki labumi: augsne poraināka, mitrums un barības vielas vieglāk pieejami, bet diemžēl bezsniega ziemā, stiprā kailsalā augļu koku saknes, īpaši saldo ķiršu un plūmju, var spēcīgi apsalt. Izpētot sakņu izvietojumu, noteicām iespējamos riskus katrai audzēšanas tehnoloģijai. Liela interese ir par bioloģisko lauksaimniecību, arī augļkopībā. Tam veltīti vairāki pētījumi. Piemēram, otro gadu rit izmēģinājums ar ābelēm, barojot tās ar biohumusu jeb vermikompostu. Salīdzinām divus audzēšanas veidus: tradicionālo, mēslojot ar slāpekli, un otru, iestrādājot gandrīz kilogramu biohumusa uz vienu augu. Ābelītes šogad jau ražoja. Katrai bija 2 — 14 āboli. Cenšamies noskaidrot, vai bioloģiskajā augļkopībā biohumuss spēj aizstāt slāpekli. Pirmie divi pētījuma gadi parādījuši — tā varētu būt alternatīva. Ar slāpekli barotie kociņi ir spēcīgāki, dzinumi un augļi lielāki, bet ar biohumusu — augļi krāsaināki, labāk glabājas un ir tirgum pievilcīgāki. Daudzi netic, ka Latvijā var izaudzēt kvalitatīvus, skaistus ābolus, īpaši ar bioloģiskām metodēm. Audzēt bioloģiski nenozīmē nedarīt neko!

TANDĒMS. Valentīna un Dzintars. Jāņa Līgata foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
17. Marts, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Pievienot jaunu komentāru

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai bēdājat, ka vasara šogad nepārsniedz +30 grādu atzīmi?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Partneri