Ceļā uz trīsdesmitdivnieku sabiedrību

19.Jūlijs, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Kopš 30. jūnija atkal esam zaudējuši kādu daļu no savas personīgās identitātes. Ja pilnīgi precīzi, to ir iespējams zaudēt ikvienam pilsonim, kuram nezin kāpēc nepatīk pašam savā pasē redzēt savu dzimšanas datumu. Kā jau demokrātiskā sabiedrībā, gan jau tādi īpatņi mums apkārt ir, pieļauju, ka viņiem šīs līdz šim spēkā esošās, manuprāt, ļoti uzskatāmās un ātri nolasāmās identitātes pazaudēšana, vietā iegūstot bezpersonisku, toties unikālu  11 ciparu  kombināciju, saistīta ar tīri privātām un ne vienmēr juridiski tīrām interesēm. Izrādās — līdzšinējā personas koda galvenais trūkums esot tā pirmā daļa, kas sastāv no cilvēka dzimšanas datuma. Kā uzskata Datu valsts inspekcijā, tas sniedzot pārāk daudz informācijas tad, kad tas nav nepieciešams... Pieļauju, ka viena no vietām, kur cilvēkam ar jauno personas kodu būs vieglāk, būs darba birža: labi saglabājušies pretendenti plus mīnus 50 varēs noslēpt savu patieso vecumu un, iespējams, vieglāk dabūt darbu.

Kā paredz likums, «persona, kurai personas kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk Pārvalde) iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums». Starp citu, katrs pēc 1. jūlija piedzimušais zīdainis jau ir dabūjis jauno, nevis ar savu dzimšanas dienu saistīto, bet Pārvaldes lototrona piešķirto personas kodu, un izrādās, lielākā daļa jaundzimušo bērnu vecāku nebūt nav sajūsmā par šo valsts dāvanu...


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru