Brīvība ir iespēja un vērtība. Brīvība ir tad, kad domas, sarunas un cilvēki ir brīvi un visi ceļi ir vaļā. Rīt atzīmējam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Kad aprīļa beigās devāmies ciemos pie kaimiņiem uz pilsētu Tiri (Türi – igauņu valodā), kas atrodas apmēram Igaunijas vidū, varēja tikai nopriecāties par labajiem ceļiem, kas bija kā izritināta plata josta.

Aizvadītajā nedēļā, Olimpiskajā dienā, atklāja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra sporta zāli, kas īpaši pielāgota bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

Valmierā, Leona Paegles jeb tagad Pāvila Rozīša ielā, IRITAS RAMATAS-LĀCES suņu frizētava no grāmatnīcas ēkas pagrabiņa Rīgas ielā, kur tā iepriekš darbojās, pārnāca pirms četriem gadiem. Lēmums no pilsētas centra aiziet uz nomaļāku vietu tika pieņemts, jo tur nebija iespēja ievilkt kondicionieri, kas īpaši noder vasarā. Arī telpas jaunajā adresē ir lielākas, ir ventilācija, un Irita joko, ka tagad savus četrkājainos klientus viņa beidzot tā pa īstam ieraudzījusi dienas gaismā. 

Kādā aprīļa trešdienā, kad pavasarīgi siltā saulīte staigāja pa zemes virsu, Valmieras novada skolu bibliotekāres un arī dažas Valmieras Integrētās bibliotēkas (VIB) darbinieces devās sen lolotā ekskursijā uz Ogri, kur esot skaistas, gaišas un modernas bibliotēkas.

Šoreiz valsts neatkarības atjaunošanas svētkiem fonu veido divdesmitgade, kopš esam, neslēpšu ļaunu ironiju, «ļāvuši sevi iekalt Briseles važās». 

Dažam labam pasaules karte no piedzīvotajiem ceļojumu maršrutiem ir izraibināta daudzos krustdūrienos, zigzagos un taisnajās vīlēs, smalkos izšuvumos un vienkāršos trākelējumos.

Ieviešot kaut ko jaunu, sākotnējās neskaidrības un jautājumi ir neizbēgami. No šā gada sākuma bieži saņemam jautājumu: Kāpēc man jāšķiro bioloģiskie atkritumi, kāds man no tā labums? Atbilde ir vienkārša, taču tās nozīme ir dziļa un daudzpusīga. Bioloģisko atkritumu šķirošana sniedz ieguvumus katram individuāli, kā arī sabiedrībai un planētai kopumā. Saprotot, ka motivācijas meklējumi var būt grūti, piedāvājam vairākus pamatojumus, kāpēc šis solis ir svarīgs.

Alus darītava Valmiermuižas alus pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 tūkstoši eiro. Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš. Tas panākts ar 111 darbinieku kuplu saimi, nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.