Šogad Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu turpinās jau pērn uzsākto Burtnieku ezera ekosistēmas izpēti. Kā zināms, pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzās, visus pētījumos gūtos rezultātus prezentējot Burtniekos notikušajā starptautiskajā konferencē Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana — Burtnieku ezera piemērs 2013. gada decembrī.
Viņpiektdien, pārlūkojot 17. Vidzemes uzņēmēju dienu āra ekspozīciju, Liesmai gadījās sastapt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdi. Lūk, ko īsā intervijā par šī brīža aktualitātēm Latvijas ekonomikā pastāstīja JĀNIS ENDZIŅŠ.
Dažāda sadarbība ar tepat Igaunijas pierobežā esošo pilsētu Karksi-Nuiju Rūjienai bijusi jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kopīgi rakstīti dažādi pilsētu projekti, kopīgi izdoti tūrisma ceļveži un kartes, rīkotas izstādes, sporta pasākumi un pieredzes apmaiņas. Šī gada februārī dzima ideja par to, ka mēs, rūjienieši, 17. maijā varētu parādīt sevi kultūras jomā Karksi-Nuijā, savukārt tās iedzīvotāji dotos uz Rūjienu 20. septembrī.
Ikkatrs sākums ir mazs un ar lielām grūtībām saistīts. Tāds mazs sākums ir arī Dziesmu svētku tradīcijai mūsu tautā. Par tās dibinātāju uzskata Juri Neikenu, Dikļu mācītāju, vienu no pirmajiem latviešu mācītājiem, pazīstamu stāstnieku, jo viņš ir arī mūsu oriģinālstāstu rakstniecības dibinātājs.
Viņsvētdien vīri, sievas un puikas, kas no tuvienes un tālienes bija sabraukuši Vecates laivu bāzē pie Ojāra un Janas Beķeriem uz ikgadējo pavasara spiningotāju sabatu Burtnieka līdaka 2014, katrs cerēja iemānīt savā sačokā vismaz zobainu zaļsvārci piecnieci. Kā lai necer, ja vēl nedēļas vidū krastā izvesta Burtnieka līdaku vecmāmiņa 16,5 kilogramu svarā ! Taču oficiālajos mačos svētdien pašam gudrākajam copmanim — Latvijas izlases vecim Mārtiņam Balodim — izdevās piemānīt vien 2,6 kilogramus smagu plēsoņu.
Klāt vasaras sezona ar visdažādākajām brīvā laika aktivitātēm, tāpēc īstais brīdis Burtniekam raudzīt, kas notiek Valmieras pievārtē, taču jau Burtnieku novadā. Par jaunumiem stāsta Avotu saimnieks KRISTAPS MATISONS.
Ar 31 darba devēja piedāvātām 300 vakancēm piektdien, 16. maijā, Valmieras Kultūras centrā notika Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kas piesaistīja ne mazums interesentu.
Laikam būs par šerpu teikts, bet uz īpaši rosīgiem cilvēkiem sabiedrība reizēm raugās ar zināmu neizpratni un pat skepsi, uzskatot, ka viņi vienkārši ir jocīgi — ērtāk taču būtu stāvēt maliņā un noraudzīties, kā lietas tiek nokārtotas citu rokām. Patiesībā ir labi, ja kādam atbildības sajūta tomēr ir lielāka nekā citiem. Taču ne vienmēr šāda aktīva rosīšanās vainagojas ar rezultātu. Maigi izsakoties, tā nereti notiek pa tukšo, jo labākajā gadījumā bijusi bez pamata informācijas trūkuma dēļ, sliktākajā — kašķīgā rakstura dēļ.
Šoreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir asa konkurence ne tikai tā dēvētajā latviski labējā spārnā, bet arī kreisi krievvalodīgajā. Tur sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» spēkojas ar trijiem pašradītiem sāncenšiem.
Cēsu novada dome ir gatava rakstīt savu reemigrācijas plānu, cerot, ka mājup brauks vismaz daļa cēsnieku, kuri izdarījuši izvēli par labu ekonomiskajai emigrācijai. Var saprast novada vadības centienus, jo cik tad ilgi raudzīsies uz pustukšām pilsētas ielām un ēkām vecpilsētā? Reiz bija domāts, ka tieši vecpilsēta zels un plauks, biznesu attīstīs viens, otrs un trešais, aicinot katras mazās bodītes durvis vērt vietējiem un tūristiem. Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Cēsu mērs Jānis Rozenbergs pats kravājis ceļa somas, lai dotos uz Lielbritāniju un uzrunātu tieši izceļojušos cēsniekus, stāstot, kādas iespējas viņiem piedāvā pašu dzimtā zeme un pilsēta.