16. augustā svinīgā pasākumā Ausekļa ielā 29 tika atvērta otrā BENU Aptieka Valmierā. Tā atrodas valmieriešiem ērtā un pieejamā vietā, netālu no Vidzemes Olimpiskā centra. Aptiekas atklāšanā piedalījās BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna, kas uzsvēra aptiekas nozīmi reģionu iedzīvotāju veselības un labsajūtas veicināšanā.
Vārdi "administratīvi teritoriālā reforma" šogad Latvijā atkal ir īpaši aktuāli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aktīvi rīko konsultācijas ar novadu deputātiem par iecerēto reformu. Pašvaldību attieksmē pret piedāvātajām pārmaiņām pagaidām iezīmējas tādas kā trīs līnijas. Daļa nogaida. Īpaši tas raksturīgs reģionālās attīstības centriem, kuriem tāds statuss arī paliks. Ja pievienos mazākos novadus, neko darīt – pieņems. Savukārt daļa no tiem, kuriem draud pievienošana, protestē. Sevišķi jau novadi, kuri kaut nelieli, tomēr noteiktās funkcijas veic. Vēl ir pašvaldības, kas it kā piekrīt reformai, vien sūdzas par ministrijas piedāvāto modeli, tāpēc izvērtē citus iespējamo pārmaiņu variantus. Taču pašreizējiem notikumiem un plāniem ir arī krietni sena priekšvēsture.
Ģimenes ārstes LĪGAS BĪLĀNES prakses atvēršana šī gada martā bija notikums ne tikai Saldus novada Lutriņu pagasta iedzīvotājiem, kas pēc iepriekšējās dakteres aiziešanas pensijā nepalika bez primārās veselības aprūpes, bet arī tādēļ, ka pagājuši 20 gadi kopš jauna ārsta atnākšanas. L. Bīlāne pastāsta, ka otra jaunākā ģimenes ārste Saldus novadā strādā kopš laika, kad Līga bija vidusskolniece un pati reģistrējās pie viņas par pacienti.
Ikšķilieši protestē, pašvaldības šķendējas par informācijas un dialoga trūkumu, atsevišķas pat paudušas gatavību vērsties tiesā. Tā visa cēlonis ir plānotā administratīvi teritoriālā reforma, un jau šobrīd skaidrs, ka pašvaldību apvienošanās nenoritēs viegli. Taču raiti nav klājies arī Igaunijai, kur šāda reforma notika pirms pāris gadiem.
Kafejnīca "Divjūriņas" pie Kolkasraga darbojas jau otro gadu un ir kolcenieku Sigitas un Māra Grīnpukalu ģimenes lolojums. Tieši uz Kolku devāmies noskaidrot, kāda ir tālāk no pašvaldības centra dzīvojoša aktīva cilvēka pieredze sadarbībā ar pašvaldību.
No nākamā gada pamatskolas un vidusskolas klasēs pakāpeniski sāks ieviest valdības apstiprināto jauno izglītības standartu. Tas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences – lai viņi skolā iegūtās zināšanas un prasmes spētu veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Reforma it kā gatava. Taču Daugavpils 10. vidusskolas direktore, pieredzējusī latviešu valodas skolotāja Valija Salna saka, ka izglītības reformai vēl būtu jāgatavojas, to nevar sākt "tukšā vietā".
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.
Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
PIELIKUMS "NOVADI ZAĻO" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.
Valmieras integrētā bibliotēka nodrošina iespējas lasīt, klausīties, skatīties, apgūt, pētīt, piedalīties.
roku darbs | pielāgots dizains no "Worthapost"
