"Es te jūtos labi," savu dzīvi Liepājā raksturo 43 gadus vecais JORDANS NIKOLOVS no Maķedonijas. "Varu teikt – te ir mana vieta, mana pilsēta." Sievas Lauras dzimtajā pilsētā viņš dzīvo jau trīs gadus, iemācījies latviešu valodu, strādā par pavāru un plāno septembrī sākt studēt.
KLĒRA ANDERSONE-SAFRONOVA dzimusi un uzaugusi ASV, Floridas štatā. Šobrīd viņa kopā ar vīru latvieti Edgaru jau otro gadu dzīvo Salacgrīvas novada "Rostēs". Brīdī, kad pie abiem viesojamies, viņi gatavojās pusdienām, ko siltā laikā ietur pagalmā.
Pārgaujas novada Raiskumā jau otro gadu darbojas viesu nams "Zaķīši", kurā saimnieko TAO MA ar sievu Sandu Poli-Ma. Viesu namā atrodas arī Vidzemē vienīgais ķīniešu restorāns.
Pāris kilometru no Lietuvas robežas, Saldus novada Griezē, jau 55 gadus dzīvo 87 gadus vecā lietuviete Jadviga Žaļima. Viņai te labi klājies, tāpēc ŽAĻIMU ĢIMENE sacerojusi kupla jo kupla. Ezeres pagasta Griezes galā Žaļimiem ir gandrīz vai sava republika, pastāsta Jadvigas meitas.
Bez pārsteigumiem noslēgušās vietējās varas vēlēšanas Salacgrīvas novadā. Jau trešo sasaukumu vairākumu pie domes galda ieguvis līdzšinējā pašvaldības vadītāja Dagņa Strauberga saraksts.
Vai jūs būtu ar mieru kaut ko darīt par velti un ar sava darba augļiem gadiem ilgi dalīties ar plašāku sabiedrību? Droši vien tā varētu darīt, ja būtu pienācīgs nodrošinājums. Arī mediju jomā ziņu izgatavošana vienmēr kaut ko maksā, un ir būtiski zināt, kam pieder attiecīgā platforma un kā tā pelna naudu. Pēdējā laikā sabiedrībai šis jautājums kļuvis aktuāls tieši tāpēc, ka informatīvā telpa ir kļuvusi daudz lielāka interneta izplatības dēļ, bet līdzās objektīvu ziņu sniedzējiem ir parādījušies neskaitāmi mediju atdarinātāji, kuru galvenais uzdevums ir ļaužu viedokli ievirzīt informācijas sniedzējam vēlamajā gultnē.
Reģionālajam laikrakstam ir svarīga vieta vietējās kopienas dzīvē. Finanšu krīzes laikā, kad strauji saruka tirāžas nacionālajai presei, vietējās avīzes lasītājus zaudēja mazāk. Vietējam laikrakstam ir svarīgas funkcijas un nozīmīga loma – tas ne tikai informē par aktualitātēm, bet piedalās sociālekonomiskās vides un pilsoniskās apziņas veidošanā, palīdz orientēties reģionā notiekošajos procesos, kontrolē vietējo varu, veicina lasītāju līdzdalību. Diskusijas, viedokļu daudzveidība, problēmu analīze darbojas vietējo iedzīvotāju labā un ir svarīgas demokrātijas nodrošināšanā.
Tas, ka sazēluši tā dēvētie pseidoziņu portāli, kuri publicē skandalozas, uzmanību piesaistošas, bet absolūti nepatiesas ziņas, ar kurām cilvēki tik aktīvi dalās, lieliski ilustrē nepieciešamību veicināt medijpratību dažādās sabiedrības grupās. Kvalitatīvas ziņu žurnālistikas priekšnosacījumi ir patiesums, faktu precizitāte, neitralitāte, maksimāli iespējama objektivitāte un viedokļu balanss, taču daļa no mediju satura ir absolūtā pretrunā tiem. To rada žurnālisti, kuri neatbildīgi izturas pret savu darbu, vai arī cilvēki, kuri vispār nav žurnālisti, neizprot profesionālas žurnālistikas standartus un vērtības un strādā tikai auditorijas piesaistīšanas nolūkos, izplatot "skaļas", bet nepatiesas ziņas.
Savu ikdienu bez medijiem – preses, TV, radio, interneta – vairs nespējam iedomāties, bet katras paaudzes pārstāvji tos lieto pavisam atšķirīgi.
1. Rūpējies par privātumu
Feisbuku lieto teju divi miljardi cilvēku, un visi kā viens, izņemot viltus profilus, jau reģistrēšanās brīdī ir parakstījuši nāves spriedumu savām tiesībām uz privātumu. Bet, ja nu reiz esi ar to mierā, nenāktu par sliktu vismaz iespēju robežās novilkt dažas sarkanās līnijas attiecībā uz šo sociālo tīklu un pārējiem lietotājiem. Ej uz "Iestatījumi" – "Privātums", arī "Timeline and Tagging", un pēc ieskatiem veic vajadzīgos labojumus. Pēc noklusējuma uzstādījumiem feisbuka lietotājs ir stipri vien neaizsargāts.
roku darbs | pielāgots dizains no "Worthapost"
