Viedokļi

Valmierā, Akustikas kultūrtelpā, reiz viesojās dzejnieks un dziedātājs Valdis Atāls.

Ja nevari tautas atzinību nopelnīt, vari pacensties to nopirkt. Šķiet, uz to izmisīgi virzās Evikas Siliņas valdība. Protams, tai vispirms jāpārvar Finanšu ministrijas un tās vadītāja Arvila Ašeradena pretestība.

Šajās dienās plašu ažiotāžu izraisīja fakts, ka Saeimas nupat apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā iekļauts konkrēts termiņš, kad sabiedriskajiem medijiem jāpāriet uz satura veidošanu tikai latviski vai vēl arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodām – 2026. gada 1. janvāris.

Kamēr Apvienotā saraksta (AS) līderi, arī opozīcijā esot, turpina apgalvot, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ņemšana valdībā ir gandrīz valsts nodevība un vēlētāji to ilgi atcerēšoties un nepiedošot, izrādās, ka daudziem vēlētājiem par šādas valdības veidošanu ir no AS būtiski atšķirīgs uzskats.

Jaunievēlētais Valsts prezidents dienu no dienas turpina pierādīt, ka ir gan profesionālis diplomātisko attiecību sfērā, gan arī empātisks un pieejams sarunai cilvēkiem no vienkāršās tautas.

Šoreiz parunāsim nevis par skolu tīklu reģionā vai mazajām lauku slimnīcām, bet par pavisam necilām pelēki krāsotām metāla kastītēm ar, manuprāt, pārāk lielu atvērumu sānā – tā sauktajām suņu un vēl citu mazizmēra mājdzīvnieku āra pastaigu sausā (ne vienmēr, bet pārsvarā) atlikuma ievietošanai.

Pat ja Saeimas Apvienotā saraksta frakcijā «dezertierim» Igoram Rajevam neatradīsies sekotāji (jo zināms, ka valdībai naudīgu amatu visiem to kārotājiem nepietiek), šī politiskā veidojuma tālākā nākotne rādās visai sērīga.

Nupat publiskotas, kompānijas SKDS veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir apmēram vienāds to iedzīvotāju skaits, kuriem ir radikāli pretēji viedokļi par valsts attīstību.

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm. Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Paziņa meklēja dzīvokli Valmierā. Īrēt vai pirkt, viņa pati vēl nezināja, bet šausminājās par īpašumu cenām.

Kad televīzijā Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» ne tikai prasīgi, bet arī diezgan kašķīgi tika vērtēti Saeimas tikko ievēlētie vai arī neievēlētie jaunā prezidija locekļi un jaunās valdības ministri, partijas «Latvija pirmajā vietā» līderis Ainārs Šlesers nesavaldījās un raidījuma vadītājam skarbi uzsauca: «Beidziet taču nu jau vai visus ar samazgām apliet!»

Daļai mūsu līdzcilvēku ir pilnīgi vienalga, ko viņi atstāj sev aiz muguras.

Jaunās valdības koalīcija Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu dienā izskatījās pēc, atvainojos, pavisam «šabloniska» ceļu satiksmes negadījuma. 

Esmu devis uzdevumu savākt konkrētus datus, jo gribu noskaidrot, kāda ir situācija ar apkures tarifiem vispār Latvijā konkrēti katrā pašvaldībā.

Aprīlī Latvijas sabiedrību satricināja nežēlīga sievietes slepkavība Jēkabpilī viņas bērna un mātes acu priekšā, ko paveica vīrietis, kurš savu upuri bija vajājis ilgstoši, atklāti un agresīvi. 

Līdz ar jaunās valdības izveidi Latvijā ir iestājusies iepriekš nekad nepiedzīvota situācija – valdošās koalīcijas sastāvā, lai arī jaunākā partnera statusā, ir partija (Progresīvie), kura sevi pozicionē kā eiropeiski kreiss politiskais spēks. 

«Ak, es muļķis! Kā mani piemānīja!» Tā ir izsaucies, domāju, savā dzīvē ikviens, un labi, ja tikai vienu vai pāris reizes un par tīrajiem niekiem. Mēdz būt, ka tie nav nieki.

Pagājušajā piektdienā, ja izsakāmies tēlaini, Rīgā, Jēkaba ielā, notārs Saeimas veidolā apstiprināja valstisku pirkšanas-pārdošanas darījumu, par kuru nopietni mūsu iekšpolitikas vērotāji pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā nešaubījās ne mirkli. Jaunā Vienotība šādi norēķinājās ar zaļzemniekiem un Progresīvajiem par šo balsojumu. 

Stāstu par vilcienu satiksmes izmantošanu sākšu ar senāko. Iepazīšanās ar Gulbenes- Alūksnes bānīti pērnajā vasarā izvērtās ļoti interesanta, jo ne tikai braukšana ir stilīga, bet arī visi notikumi, ko gulbenieši un alūksnieši ap bānīša stāstu veidojuši.

Diemžēl patlaban Valmierai – pēc KNAB darbinieku otrdienas «viesošanās» novada paš­valdībā – ir sanācis sabiedrības acīs «pārtrumpot» bankrotā iedzīto Rēzekni.