Viedokļi

Latvijā Andru Bērziņu laikam gan ir vairāki simti. Kad, komentējot interneta portālos citu publikācijas, kāds parakstās ar šādu vārdu un uzvārdu, var vien minēt, vai savu viedokli šoreiz izteicis reāls students, šoferis vai zemnieks vakarā pēc lauku darbiem. Dažos komentāros var  manīt, ka to rakstītājs mēģinājis izteikties pašreizējā Valsts prezidenta vārdā, īstenībā pats būdams vien Šmurgulovičs, Puspelītis, Švanckofs  vai   Kozlodojevs. Ne jau  neskanīgā uzvārda dēļ ar savu nav parakstījies, bet gan, lai kādu populāru cilvēku paķengātu, lai kāda gaiša cilvēka vārdam melnu dubļu piku uzmestu. Tā interneta portālos tiekamies ar pseido Vairām Vīķēm-Freibergām, Anatolijiem Gorbunoviem, Aivariem Lembergiem un Alfrēdiem Rubikiem.

Šopirmdien tika oficiāli nodibināta kārtējā politiskās pestīšanas armija jeb bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītā partija «No sirds Latvijai» (NSL). Ja neskaita pašu I. Sudrabu un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, ar atpazīstamām personām jaunā partija, kuru, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, atbalsta nepilni trīs procenti vēlētāju, nav pārbagāta, taču tas netraucēja NSL izvirzīt pretenzijas uz valsts glābšanu, nosaucot šo ieceri par restartēšanu.

Tieši vispārējā vienaldzībā, kādā patlaban tiek gaidītas 24. maija vēlēšanas, slēpjas to galvenā intriga. Jo zemāka būs balsotāju līdzdalība Eiropas parlamenta Latvijas deputātu izraudzīšanā, jo lielākus pārsteigumus sagaidīsim pēc nodoto balsu saskaitīšanas.

Pirmo reizi mūžā uz ārzemēm devos bez kolektīviem kā privātpersona, lai nelielā kompānijā relaksētos Slovākijas minerālūdens procedūrās. Pirms gadiem četriem tajā vietā bija vien divi baseini, tagad man bija sajūta, ka esmu Grieķijā — visapkārt kolonnas, dieviešu un lauvu skulptūras, ne velti šai vietai izvēlēts nosaukums Afrodīte, bet ne jau tas ir galvenais.