Arī Latvijā šīs nedēļas sākumā notika gana vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, lai gan ne visiem, bet ievērojamai daļai Latvijas zemnieku pievienojoties kolēģu protestiem, kuri šobrīd ir pārņēmuši lielāko daļu apvienotās Eiropas un turpina vērsties plašumā.
Šī ziema atkal padevusies raiba gan dabas krāsu buķetes, gan temperatūras amerikāņu kalniņu ziņā. Grādu amplitūda reizēm pat vienas diennakts robežās sanāk ar diviem cipariem rakstāma, tāpēc ir ko turēt asfaltbetona segumiem, īpaši tiem, kuros nelielas plaisas un dažāda kalibra bedres bijušas jau rudenī.
Ikdienā gan Valmierā, gan apkārtējās novada pilsētās un lauku teritorijās nereti gadās redzēt vēl svaigus trafarētus vieglos auto ar uzrakstu Latvijas Pasts, tāpat arī pastniekus ar speciāliem, somām preses, vēstuļu un citu mantu ielikšanai aprīkotiem, velosipēdiem. Šī ir tā labā ziņa – Latvijas pasts mēģina iet līdzi laikam.
Pirmajās kara dienās izskanēja aicinājums nepirkt Krievijā ražotās preces, tā paužot savu attieksmi pret sākto ārprātu.
No pirmdienas vēl nezināms skaits mūsu lauksaimnieku Zemnieku saeimas virsvadībā sola uzsākt reģionālus publiskos protestus. Viņu akcija paredzēta arī Valmierā.
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus.
Prasme lasīt ir viena no galvenajām lietām, ko cilvēks sava mūža laikā iemācās. Man šķiet – tā tas dabā ir iekārtots, ka cilvēks vispirms iemācās runāt, tad lasīt un rakstīt, protams, noteikti ir arī izņēmumi, kam viss notiek citādāk.
Janvāra otrajā pusē Latvijā pēkšņi uzliesmoja kaismīga diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kura paredz kājnieku mīnu pielietošanas aizliegumu.
«Visas skolas nenosargāsim, jābūt reāliem. Taču pats svarīgākais, ka sabiedrība ir aktīva, tai rūp savas skolas.
Pēdējā laikā par ikdienišķu lietu ir kļuvusi «Latvijas Pasta» darbības aprunāšana un kritizēšana.
Nupat vēl ziemeļu kaimiņvalsts skolas, vērtējot audzēkņu sekmes, tika sludinātas esam pārākas ne tikai par mūsējām – tās apsteidzot pat turīgo Somiju. Savukārt kopš pirmdienas Igaunijas skolotāji streiko, lai piespiestu valdību ar viņiem kaut cik rēķināties.
Lasītāji, protams, būs pamanījuši, ka jau vairākus gadus Liesmā par to, kas notiek uz mūsu novada, pat reģiona ceļiem un tiltiem, par to stāvokli un aktuālajiem remontdarbu plāniem paretam parādās vien oficiāla informācija, ko sagatavojis Latvijas valsts ceļu preses dienests.
Nesen kļuva zināms, ka Latvijas Pasts līdz šā gada beigām valstī kopumā nerentabilitātes dēļ plāno slēgt 105 pasta nodaļas.
Samērā nesen tika izveidota jauna sociālo tīklu vietne – Threads.
Viņnedēļ Valmierā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzslavēja mūsu novadu par jau veiktajiem pasākumiem daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā, jo pēdējo 15 gadu laikā siltumenerģijas patēriņš Valmierā ir samazinājies par aptuveni 35%.
Pēc mēneša būs pagājuši divi gadi, kopš Ukrainā notiek karš. Tā posta apmērus nav iespējams šodien apzināt, tos nevar sarēķināt naudā, jo katra sagrautā ēka ir zaudējums, katras izpostītās pilsētas, no zemes noslaucītās apdzīvotās vietas rēķins ir iznīcība.
Šobrīd – pēc Putina draudiem atriebties par viņa impērijas Latvijā līdz šim dzīvojošu pilsoņu «ciešanām» – mūsu sabiedrība šķiet atkal nonākusi situācijā, ko piedzīvojām tad, kad Krievijas armija iebruka Ukrainā.
Neliela pasta nodaļa, kādai līdzīgas ir daudzviet Latvijā. Šī, par kuru būs stāsts, bija Pārdaugavas klusā vietiņā.
Pēdējo dienu laikā galvenokārt virtuālajā vidē ir sacēlusies pamatīga jezga par kādu šķietami nenozīmīgu notikumu – Latvijas Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas Tautas Republikas (lasiet – kontinentālās jeb komunistiskās Ķīnas) parlamentu vēl tikai paredzēto braucienu uz Ķīnu.
Lai arī Covid-19 pandēmija šķietami ir pagājusi, tā aiz sevis atstājusi daudz mājasdarbu un mācību.