17. Jūnijs, 2019
Vārda dienu svin: Artis, Artūrs

Viedokļi

Universitāte paliks bez «Krimas»?

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Latvijas galvenās augstskolas vadītāja vēlēšanu skandāls izvēršas politiskā afērā, kurā iesaistās «augstāki spēki», ne vairs tikai pašu tās darbinieku intereses, iegribas un intrigas. Tā kļuva par mērķi partijiskai alkatībai. 50 miljoni – šiem vārdiem ir pārāk salda skaņa.

Ir trīs, nopietni – divi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Labā ziņa Latvijas tautai ir tā, ka nākamā Valsts prezidenta vēlēšanas tomēr nenotiks pēc labākajiem padomju laika standartiem, kad uz galveno posteni bija tikai viens vienīgs pretendents. Process solās būt demokrātisks, jo Saeimas dokumentos piefiksēti trīs kandidāti – valdošās koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, opozīcijas latviskās daļas, zaļzemnieku, pieteiktais tiesībsargs Juris Jansons un 13. Saeimas deputātu – aizbēgušo kaimiņu – grupiņas atbalstītais kolēģis no partijas KPV LV Didzis Šmits, kurš sevi pozicionē kā tautsaimnieku, taču vēl nesen neriskēja sēsties viņam piedāvātajā ekonomikas ministra krēslā. Par viņa izredzēm nav vērts pat runāt.

Pa peldbaseinam katrā novadā un tūlīt!

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pēdējā laikā diezgan bieži vairāku novadu vadītājus dzird runājam par peldbaseinu nepieciešamību savu novadu centros. Daļa sabiedrības gan uz to skatās ar bažām. Lielākoties daudzi piebalso visgudriem ekonomistiem un ierēdņiem, kuri veikli žonglē ar cipariem excel tabulās, vienlaikus ērti iekārtojušies augstos Rīgas krēslos: kādi baseini, vai jūs galvu saspieduši? Tādām izklaidēm naudas mums nav. Sabiedrība tikai pamāj ar galvu: nu jā, naudas nepietiek skolotāju algām, kur nu vēl peldbaseiniem. Šādi un līdzīgi tiek pieklusinātas daudzas šādas ieceres.

Konkurence par cilvēkiem

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Nupat sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākās parakstu vākšana par atbalstu iecerei pieņemt likuma normas, kas paredzētu 5% darba vietu publiskajā sektorā rezervēt personām ar invaliditāti.

Bērns nedrīkst būt vardarbības upuris

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ir izšķiroši svarīgi, lai valsts ikvienam bērnam radītu augšanai un attīstībai vislabākos apstākļus, aktīvi, krīzes situācijas apsteidzoši, iesaistoties un palīdzot tām ģimenēm, kam šāda palīdzība nepieciešama bērna audzināšanā.

Celiņi, kurus izvēlamies

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Viņnedēļ pabiju Valmiermuižas parkā, kur starptautiska pārrobežu projekta Dārza pērles ietvaros ierīkots jauns kājceliņš apmeklētājiem, arī ar glītām koka sētiņām - barjerām norobežotas vairākas vietas pa parka perimetru, pa kurām zālienā bija paraduši kāpt un tikai pa sev tīkamām trajektorijām parku šķērsot tie mūsu līdzcilvēki, kuriem primārais dzīvē šķiet savulaik skolā mācītais, ka īsākais attālums starp diviem punktiem ir taisne... Visu pārējo varbūt no skolas gadiem aizmirsuši, taču vēlme visur slāt pa taisnāko ceļu palikusi!

Akla mīla ātri atdziest

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Trešdien koalīcijas deputāti tik saldi slavēja Egilu Levitu, ka radās bažas iedzīvoties cukurslimībā no viņu ilgākas klausīšanās. Baidos, ka ātri vien no šīm pašām mutēm – sākumā pa kaktiem, vēlāk no tribīnēm – pār viņu gāzīsies žults, dusmas un nievas.

Ar baloniem viss tikai sākas

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, un tās aizsākumi meklējami gandrīz 100 gadu tālā pagātnē, kad vecajā Eiropā sāka diskutēt par bērnu labklājību. Tas bija 1925. gads, kad pasaules mēroga konference notika Ženēvā. Simt gadu laikā mainījušās vērtības, paaudze minusi uz papēžiem jaunai paaudzei. Pārdzīvots kara laiks un pēckara gadi. Joprojām ir zemes, kultūras un tautas, kur bērns nebūt nav vislielākā cilvēces vērtība, bet ir valstis, kur apgalvos pretējo. Arī Latvijā, ja jāmin svarīgākais cilvēka dzīvē, tad joprojām dominē ģimene. Ja valstiski tiek taujāts par prioritātēm, tad atkal tas ir cilvēks un bērns kā mūsu nākotne.

Desmitais. Cerīgs

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Šoreiz viņu – atšķirībā no iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanu reizes, kad vairāk balsu finišā izrādījās Raimondam Vējonim – neviens neuzmeta. Domājot katram par savu politisko dzīvību, 13. Saeimas deputātiem to bija riskanti darīt, jo pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē Valsts prezidents tika ievēlēts atklātā balsojumā. Jaunievēlētā valsts pirmā persona – Egils Levits, pēc kārtas desmitais Valsts prezidents – pat pārsniedza cerēto balsu skaitu par veselām 10. Jo iepriekš par viņu stāvēt bija solījusies vien Saeimas valdošā koalīcija, sarēķinot uzvarai nepieciešamo 51 balsi. Vakar Egils Levits no 95 balsotājiem, kuri bija urnā iemetuši 93 derīgus biļetenus (fui diviem pazīstamiem zaļzemniekiem, kuri savējos bija nederīgus pataisījuši!), saņēma 61 balsi PAR un 32 PRET, tālu apsteidzot abus konkurentus – nosacīti neatkarīgo kandidātu Didzi Šmitu (24-69) un zaļzemnieku virzīto Juri Jansonu (8-85).

Cerības uz pragmatismu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas prognozējami nebija augsti apmeklētas (balsoja tikai nepilna trešdaļa vēlētāju), kā arī noslēdzās ar samērā prognozējamu rezultātu – pa diviem mandātiem ieguva «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un Nacionālā apvienība, bet pa vienam mandātam – Attīstībai/Par! un Latvijas krievu savienība.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri