Strīķējoties gar sava kantora priekšnieka un puspriekšnieču kabinetiem, KNAB darbinieki vismaz par pāris nedēļām nokavējuši kādu korupcijā apsūdzētu Rīgas domes kundzi savaņģot.
Kārtējo reizi redzam publisku un neglītu ķildošanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībā. Šoreiz Ministru prezidents, lai klusinātu skandālu, izdomājis saukt palīgā Valsts kontroli. Taču konflikts starp iestādes formālo vadītāju un tās patieso līderi Jutu Strīķi, kas bauda atklātu valdības galvas protekciju, bija neizbēgams.
Šī vasara Latvijai zīmīga ne tikai ar kauju par Rīgu, kurā bezkaunīgi pārliecinoši atkal uzvarējuši nepareizie, bet arī ar vairākām gāzes epopejām, kas vēl nemaz nav beigušās.
Vienlaikus ar faktu, ka Latvijā palēnām norimst pašvaldību vēlēšanu kaislības, tā īsti nesākušās norimst arī diskusijas par tēmu — kādēļ iedzīvotāju dalība vēlēšanās bija tik zema? Atgādināsim, ka valstī kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,85% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir zemākais rādītājs šajā tūkstošgadē pavisam noteikti.
Atklājas daudz šķietami pretrunīgas informācijas, kas rodama, pasekojot līdzi daudzajiem pētījumiem, ko pēdējos mēnešos veic dažādas pētījumu kompānijas. Proti, Latvijai draud plaša imigrācija, kas varētu būt vēl plašāka nekā padomju gados un latviešus savā valstī padarīt par minoritāti. 18 gadu vecumu nesasniegušo bērnu un jauniešu sociālās atstumtības risks lielāks nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā. Latvija joprojām iekļaujas Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko reģionu skaitā, turklāt mūsu valstī iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Bet uz šo ziņu fona kādā pētījumā cilvēki tomēr atzinuši, ka jūtas laimīgi.
Raugoties uz kopējiem Latvijas pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, prātā zogas ķecerīga doma: varbūt balsotāju zemā aktivitāte nemaz nav problēma? Jo diez vai gadījumā, kad mēs lepotos ar pilsoņu augstu līdzdalības procentu, viņu izvēle būtu tik racionāla, bet pēcvēlēšanu gaisotne — tik mierīga?
Izglītības reformās augstākie ešeloni vispār neņem vērā skolotāju viedokļus. Ja mākslas priekšmetus ierindos nepastāvīgo priekšmetu kategorijā, nākotnē jau varam gatavoties sociāliem pārsteigumiem, jo mākslas priekšmeti nekristīgajās skolās ir vienīgie, kuros vēl ko runā par ētiku, garīgumu, filozofiju. Ar stundu nedēļā ne klasiskas vērtības, ne literatūru iemācīt nevarētu jau pirms gadiem 30, kur nu vēl šodien, kad daļa ļaužu vairs nesaprot ne tēlu būtību, ne pārnestās nozīmes jēgu, ne vispār spēj uztvert mākslas darbus.
Latvijā atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu pašvaldību vēlēšanas netiek uzskatītas par īstu ģenerālmēģinājumu kaujai par parlamentu — gan tādēļ, ka tajās, varbūt vienīgi ar daļējiem izņēmumiem Rīgā, galveno vijoli tomēr spēlē vietējie līderi, no kuru izvēlētā karoga tad arī atkarīgas vēlētāju simpātijas, gan tādēļ, ka krietnai daļai partiju bāze reģionos ir, tā pieklājīgi izsakoties, visai paplāna.
Beidzot noslēdzies pašvaldību vēlēšanu maratons, kas turēja saspringumā daudzus vietējās varas pārstāvjus. Vēlētāju ziņā bija izšķirt, vai viņi paliks labi iesildītajās vietās vai nāksies tās atstāt.
Nemierināsim sevi ar domu, ka rīt mums atliek tikai aiziet līdz vēlēšanu iecirknim un tad «viss šis trakums būs beidzies». Rītdienas notikumi pārāk nopietni ietekmēs mūsu dzīvi un sadzīvi turpmākos četrus gadus. Cik gatavi mēs esam tik atbildīgam lēmumam?
roku darbs | pielāgots dizains no "Worthapost"
