15. Augusts, 2018
Vārda dienu svin: Dzelde, Zenta, Zelda

Valmierietis

Par Gaujas dāvinājumu prompludināšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Par  plostošanu un koku pludināšanu Gaujā mūsdienās vairs vien reizēs, kad jāatrod kaut vai kāds iemesls jaunu svētku izgudrošanai, atceras. Bet bija laiki, kad tā  arī daudziem valmieriešiem bija pamatīga padarīšana. It sevišķi, kad kopā nesasaitēti baļķēni  pa upi cauri Valmierai  uz leju tika pludināti.

Par saprātīgu staigāšanas atbalstīšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Šoreiz Miķelis vēlas padiskutēt par problēmu, kas bija būtiska un tika atbilstoši risināta jau akmens laikmetā, taču saglabājusies vēl līdz mūsu dienām visā pasaulē. Un Valmiera šajā ziņā nav izņēmums.

Ziemeļu jušanu sauc par likteni

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

«Mana pasaule vērās caur Norvēģiju un norvēģu valodu. Jā, to var nosaukt par apsēstību vai  par jebko, bet tā vienkārši kļuva par daļu no manas dzīves,» saka skolotāja Sanda Deisone, kura jau 25 gadus māca norvēģu valodu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un neslēpj, ka norvēģu valodas zināšanas viņai dāvājušas simtiem jaunu iespēju, kā iepazīt sevi, cilvēkus un dzīvi. Arī saviem skolēniem viņa ne tikai māca svešvalodu, bet ģimnāzistus arī iepazīstina ar ziemeļnieku plašo pasaules redzējumu.

Atmiņas par Valmieru

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

SAVĒJIE

Tieši pirms gada septembra Liesmas pielikumā lasītājus iepazīstināju ar izcilo pedagogu — novatoru, sabiedrisko darbinieku, muzejnieku, ģeologu, lektoru, literatūras un folkloras materiālu vācēju Jāni Gresti (1876 -1951), kurš XX gadsimta sākumā tikko bija sācis pildīt skolotāja pienākumus Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā. Valmierā viņš sadraudzējas ar savu kolēģi Dēķenu Kārli jeb Kārli Dēķenu (1866 - 1942) un viņa jaunāko brāli, tolaik Valmieras-Valkas skolotāju semināra audzēkni Pēteri Dēķenu (1886 -1979). Visus trīs vieno ne vien aizrautīga interese par pedagoģiju, bet arī mīlestība uz teātri un politiku. Bet par to, kā noritējusi pirmā tikšanās, lasāms Grestes autobiogrāfiskajās piezīmēs — atmiņu tēlojamā „Krist un celties” (Rīga, 1990).

Par sēdēšanas un lūšanas procesiem

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Valmieras centrā pēc kārtīgas restaurācijas Vecpuišu parkā solīdā paskatā tagad paviljons ar ekskluzīvu koncertzāli, kurā uzstājas tuvāki un tālāki mākslinieki. Runā, ka arī ēšana zem tā paša jumta esot tīri smeķīga. Vai abas jau pieminētās šanas ikvienam ierindas valmierietim pa kabatai, tas šoreiz Miķeli mazāk uztrauc, jo degpunktā kāda cita lieta. Par to jau ne pirmo dienu galvas groza šī Vecpuišu parka bezmaksas pakalpojuma izmantotāji, uz soliem svaigā gaisā sēdētāji, bet konkrētu norādi uz acīmredzamu brāķi parka projekta realizācijā Miķelim aizvakar deva Valmierā visur kājām staigājošais un ar fotogrāfisku redzes leņķa fokusu apveltītais jaunpensionārs D. kungs. Viņš allaž uz dzīvi skatījies ar autoram tīkamu veselīga melnā humora dzirksti, taču šoreiz bija patiešām saskumis, lai neteiktu, ka nikns uz viņam nezināmiem cilvēkiem tepat Valmierā un arī Vidzemes galvaspilsētai attālajā Olaines pagastā.

Kā varam Valmierai palīdzēt

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Sensenos laikos, kad vasaras bija siltākas un ziemas sniegotākas, IEVA ALHASOVA  pēc 1. kursa  Vidzemes Augstskolā bija laikraksta Liesma praktikante. Nu viņa no aizrautīgas studentes izaugusi par  respektablu biznesa lēdiju, kura, lai cik tas neparasti kādam neliktos, ceļu no galvaspilsētas uz dzimto Valmieru joprojām mēro ar sabiedrisko nevis dienesta vai privāto transportu. Tāpēc Ievas soma nav no vieglajām – tajā vienmēr līdzi tiek vadāts dators, lai ceļā varētu pāris stundas mierīgi pastrādāt.

Kas skanēja Beverīnā, kas Valmierā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Lai gan varētu šķist, ka par šo tēmu var runāt gari un plaši, tomēr nekā daudz ko stāstīt nav. Arheoloģisku pierādījumu par to, ka Valmieras pils vietā pirms mūra pils būtu bijusi kāda senāka apdzīvotība, nav un visticamāk, ka nekad neizdosies šo vietu saistīt ar kādu konkrētu pirmskristietības apmetni, piemēram, teiksmaino Beverīnas pili. Bet, distancējoties no jautājuma par to, vai bija un kur bija, vēlos izklāstīt dažus faktus un hipotēzes par to, kas ir izpētīts par muzicēšanu Beverīnas pilī Valmieras pilī viduslaikos.

Hektāriem sarunu un konstanta vientulība

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Režisors un scenogrāfs REINIS SUHANOVS reiz atzinās, ka teātris ir tik ļoti nepanesams, ka nespēj bez tā dzīvot. Kad izrādi vēl tikai idejas un ieceres līmenī kā tikko dzimušu, vēl krunkainu, mazliet neveiklu un bezspēcīgu bērnu uzliec uz galda publiskai apskatei sākumā kolēģiem, pēc tam skatītājiem, kuri vērtē, diskutē, izsaka piezīmes. Paiet pāris mēneši, izrāde saaug ar ģimeni — radošo ansambli, bērns ir pieaudzis un izrādās, ka tu vairs šajā ģimenē nevari piedalīties. It kā vari un nevari reizē. Pastāvīga vientulība, ar ko jādzīvo. Tomēr teātris ir dzīvā māksla, bet viss dzīvais — mīlestība.

Vecpuišu parks atdzimst jaunās krāsās

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Interesanti bija uzzināt, ka pirmsākumos Vecpuišu parkā bija iecerēts liliju dārzs. Šobrīd, kad parkā notiek pārvērtības, padomāts arī par lilijām — jaunajā puķu dobē to būs diezgan daudz, tiesa, tās nebūs īstās, bet dienziedes jeb dienlilijas.

Bērnus iepriecina jaunas rotaļu iekārtas

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Valmieras pašvaldība ik gadu atvēl līdzekļus elementu papildināšanai pilsētas publiskajos rotaļu laukumos. Šoreiz par diviem elementiem bagātāks kļuvis rotaļu laukums Raiņa ielā 3 pie Dzirnavu ezeriņa. Ir novērots, ka šis laukums arī ir visvairāk apmeklētais.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 

Partneri