22. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Maigurs, Mārica, Māris

Valmierietis

Talants plaukst Briselē

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

LĪ­GA PAT­MAL­NIE­CE, Bri­se­les Ka­ra­lis­kās mū­zi­kas kon­ser­va­to­ri­jas aka­dē­mis­kās dzie­dā­ša­nas no­da­ļas tre­šā kur­sa stu­den­te, daudz ko sa­snie­gu­si ar mil­zī­gu gri­bas­spē­ku. Lī­ga ne ti­kai piln­vei­do sa­vu mū­zi­ķes ta­lan­tu, bet līdz­te­kus tam arī ap­gūst ar­vien vai­rāk sveš­va­lo­du.

Savā pilsētā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Valtenbergi Valmierā sen zināma dzimta. Pirms dažiem gadu desmitiem biji ļoti populārs. Atgādini, lūdzu, airēšanas slaloma sākumu Valmierā, Latvijā.

Dun sliedes Valmierā. V

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Šo­reiz Val­mie­rie­tī bi­ju ce­rē­jis pa­beigt vēs­tu­ris­ki po­pu­lā­ro stās­tī­ju­mu par dzelz­ce­ļa lie­tām Val­mie­rā. Ta­ču tā­dai stei­gai pa­trau­cē­ja kā­da ne glu­ži apaļ­a, to­mēr ju­bi­le­ja – rau­gi, 2. ok­tob­rī pa­iet 3 ga­di, kopš Val­mie­rā no­ti­ka Sa­tik­smes mi­nis­tri­jas dar­ba gru­pas sē­de, ku­rā gal­ve­nais iz­ska­tā­mais jau­tā­jums bi­ja Zi­ņo­jums par Val­mie­ras dzelz­ce­ļa sta­ci­jas un au­to­os­tas ap­vie­no­ša­nas pro­jek­ta iz­vēr­tē­ša­nu.

Ar Valmieras pamatu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. vidusskolā pirmajā mēģinājumā ir gandrīz simts jauniešu. Viņus aicinājis pirmais latviešu profesionālā simfoniskā orķestra diriģents Arturs Bobkovics (1885 — 1959). Pirms tam, jau 1918. gadā, viņš organizējis, vadījis Latviešu strēlnieku rezerves pulka orķestri Valmiermuižā, Kokmuižā, Valmierā, vēl citviet mūspusē. Un turpinājums visai loģisks: topošā kora kodolu veido valmierieši. Sākums grūts: nav pastāvīgu telpu, nav nošu materiāla, nav pat mūzikas instrumenta.

Mīļākās bērnības grāmatas — enciklopēdijas

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ar prieku un lepnumu atceros, kā pašreizējais matemātikas ģēnijs MADARS VIRZA bērnībā skraidīja pa Jumaras ielas pagalmu. Tagad viņš studē vienā no labākajām pasaules augstskolām — Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā (MIT), un savā spraigajā studiju režīmā atrada laiku atbildēt uz Valmierieša jautājumiem.

Sīkstā mūžā!

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pū­tē­ju or­ķes­tra Sig­nāls pir­ma­jam un vie­nī­ga­jam pre­zi­den­tam ĒVAL­DAM PA­VLO­VI­ČAM 12. sep­tem­brī ap­ri­tē­ja sep­tiņ­des­mi­tā gads­kār­ta. Šim no­ti­ku­mam par go­du 10. sep­tem­brī Val­mie­rā bi­ja pul­cē­ju­šies ra­di, drau­gi, vi­dus­sko­las kla­ses­bied­ri ar audzi­nā­tā­ju Ēri­ku Roš­to­ku ie­rin­dā, bi­ju­šie ko­lē­ģi no ga­ļas kom­bi­nā­ta, se­ni­oru an­sam­blis Dzies­mo­tā se­nat­ne, po­li­tis­ki re­pre­sē­to vī­ru ko­ra Bal­tie bēr­zi di­ri­ģen­tes un or­ķes­tris Sig­nāls, lai su­mi­nā­tu ju­bi­lā­ru ar dzies­mām un ra­gu mū­zi­ku, bet va­ka­ra sa­vie­sī­ga­jā da­ļā sau­ktu ga­viļ­nie­ka ie­cie­nī­to tos­tu Sīk­stā mū­žā! Sa­ņe­mot ap­svei­ku­mus, bla­kus Ēval­dam kā al­laž bi­ja vi­ņa dzī­ves­bied­re Ru­ta, — ar vi­ņu ko­pā no­dzī­vo­ti 45 ga­di, iz­au­dzi­nā­ta mei­ta Ani­ta, kas pat­la­ban ar ģi­me­ni dzī­vo un strā­dā An­gli­jā.

Dun sliedes Valmierā IV

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kaut ārā jo­pro­jām at­va­ļi­nā­ju­mu laiks, stās­tī­jums par Val­mie­ras dzelz­ce­ļa sta­ci­ju un ar to sais­tī­tām lie­tām ap­stā­ties ne­drīkst. Šo­reiz pa­lū­ko­sim, kas te uz slie­žu ce­ļiem no­ti­cis pēc­ka­ra ga­dos, pie rei­zes at­gā­di­not, ka pa­šu sta­ci­jas ēku 1941. ga­dā prom­ejo­šā Sar­ka­nā ar­mi­ja, pro­tams, ne­do­mā­ja at­stāt vā­cie­šiem, tā­pēc no­de­dzi­nā­ja.

Izglītības tradīciju pirmsākumi Valmierā un novadā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pirmās

Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā, bet 1632. gadā Valmierā atvērta zemnieku jeb «nevācu» skola latviešiem. Tās nams nodedzis Ziemeļu kara laikā, 1707. gadā. Vēlāk šo skolu pārcēla ārpus pilsētas, uz Brēžas riju. Šajā vietā draudzes skola pastāvēja līdz pat 1929. gadam. No 1738. līdz 1743. g. Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 — 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās.

Ap 1730. gadu skolotāju algu jeb peļņu mēroja ar tā saucamajiem «sieciņiem» (nodevām), vietējiem zemniekiem nodrošinot skolu un pašu gudrības nesēju ar malku, svecēm vai taukiem, sieru un alu. Pilsētas skolās bez visa minētā kā papildus atalgojumu vēl piešķīra vienu vai labos gados pat divas (!) mazās vīna muciņas....

Valmieriete ar stiprām liepājnieciskām saknēm

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Aktrise LIGITA DĒVICA nesen kļuvusi par Goda valmierieti. Nemaz nav ilgi palicis līdz brīdim, kad uz Valmieras teātra skatuves būs nospēlēts pusgadsimts. Tomēr Gitai, kā viņu no sākta gala ir dēvējuši kolēģi, ģeogrāfiskie jautājumi joprojām ir sarežģīti, jo cilvēks top par personību bērnībā, bet tā ir pagājusi otrā Latvijas malā — Liepājā.

Dun sliedes Valmierā. II

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kaut arī pēc mē­ne­ša, to­mēr at­sauk­šu sa­vu mi­sēk­li par pro­boļ­še­vis­tis­kās Pē­te­ra Stuč­kas val­dī­bas lai­ku Lat­vi­jā, kas bi­ja ga­dī­jies Dun slie­des Val­mie­rā I. Kā pa­rei­zi man aiz­rā­dī­ja kāds acīgs Val­mie­rie­ša la­sī­tājs, 1919. ga­dā ne­va­rē­ja būt ne­kā­das ru­nas par Lat­vi­jas Pa­dom­ju So­ci­ālis­tis­ko Re­pub­li­ku, t.i., Lat­vi­jas PSR. Tie­sa, to­rei­zē­jo so­ci­ālis­tis­ko val­sti Lat­vi­jas te­ri­to­ri­jā, kas 1918. – 1920. ga­da Brī­vī­bas cī­ņu lai­kā ar Pa­dom­ju Krie­vi­jas po­li­tis­ku, eko­no­mis­ku un mi­li­tā­ru at­bal­stu past­āvē­ja līdz­te­kus Lat­vi­jas Re­pub­li­kai, sau­ca stip­ri līdz­īgi – Lat­vi­jas So­ci­ālis­tis­kā Pa­dom­ju Re­pub­li­ka jeb Lat­vi­jas SPR. Tā­tad 1919. ga­da ti­ka iz­vei­do­ta Lat­vi­jas SPR Dzelz­ce­ļa pār­val­de, ku­ra mē­ģi­nā­ja pār­val­dīt dzelz­ce­ļu Vid­ze­mē un Lat­ga­lē. At­vai­no­jos par mi­sēk­li.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri