20. Jūlijs, 2018
Vārda dienu svin: Ramona, Ritma

Valmierietis

Mīļākās bērnības grāmatas — enciklopēdijas

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ar prieku un lepnumu atceros, kā pašreizējais matemātikas ģēnijs MADARS VIRZA bērnībā skraidīja pa Jumaras ielas pagalmu. Tagad viņš studē vienā no labākajām pasaules augstskolām — Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā (MIT), un savā spraigajā studiju režīmā atrada laiku atbildēt uz Valmierieša jautājumiem.

Sīkstā mūžā!

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pū­tē­ju or­ķes­tra Sig­nāls pir­ma­jam un vie­nī­ga­jam pre­zi­den­tam ĒVAL­DAM PA­VLO­VI­ČAM 12. sep­tem­brī ap­ri­tē­ja sep­tiņ­des­mi­tā gads­kār­ta. Šim no­ti­ku­mam par go­du 10. sep­tem­brī Val­mie­rā bi­ja pul­cē­ju­šies ra­di, drau­gi, vi­dus­sko­las kla­ses­bied­ri ar audzi­nā­tā­ju Ēri­ku Roš­to­ku ie­rin­dā, bi­ju­šie ko­lē­ģi no ga­ļas kom­bi­nā­ta, se­ni­oru an­sam­blis Dzies­mo­tā se­nat­ne, po­li­tis­ki re­pre­sē­to vī­ru ko­ra Bal­tie bēr­zi di­ri­ģen­tes un or­ķes­tris Sig­nāls, lai su­mi­nā­tu ju­bi­lā­ru ar dzies­mām un ra­gu mū­zi­ku, bet va­ka­ra sa­vie­sī­ga­jā da­ļā sau­ktu ga­viļ­nie­ka ie­cie­nī­to tos­tu Sīk­stā mū­žā! Sa­ņe­mot ap­svei­ku­mus, bla­kus Ēval­dam kā al­laž bi­ja vi­ņa dzī­ves­bied­re Ru­ta, — ar vi­ņu ko­pā no­dzī­vo­ti 45 ga­di, iz­au­dzi­nā­ta mei­ta Ani­ta, kas pat­la­ban ar ģi­me­ni dzī­vo un strā­dā An­gli­jā.

Dun sliedes Valmierā IV

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kaut ārā jo­pro­jām at­va­ļi­nā­ju­mu laiks, stās­tī­jums par Val­mie­ras dzelz­ce­ļa sta­ci­ju un ar to sais­tī­tām lie­tām ap­stā­ties ne­drīkst. Šo­reiz pa­lū­ko­sim, kas te uz slie­žu ce­ļiem no­ti­cis pēc­ka­ra ga­dos, pie rei­zes at­gā­di­not, ka pa­šu sta­ci­jas ēku 1941. ga­dā prom­ejo­šā Sar­ka­nā ar­mi­ja, pro­tams, ne­do­mā­ja at­stāt vā­cie­šiem, tā­pēc no­de­dzi­nā­ja.

Izglītības tradīciju pirmsākumi Valmierā un novadā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pirmās

Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā, bet 1632. gadā Valmierā atvērta zemnieku jeb «nevācu» skola latviešiem. Tās nams nodedzis Ziemeļu kara laikā, 1707. gadā. Vēlāk šo skolu pārcēla ārpus pilsētas, uz Brēžas riju. Šajā vietā draudzes skola pastāvēja līdz pat 1929. gadam. No 1738. līdz 1743. g. Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 — 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās.

Ap 1730. gadu skolotāju algu jeb peļņu mēroja ar tā saucamajiem «sieciņiem» (nodevām), vietējiem zemniekiem nodrošinot skolu un pašu gudrības nesēju ar malku, svecēm vai taukiem, sieru un alu. Pilsētas skolās bez visa minētā kā papildus atalgojumu vēl piešķīra vienu vai labos gados pat divas (!) mazās vīna muciņas....

Valmieriete ar stiprām liepājnieciskām saknēm

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Aktrise LIGITA DĒVICA nesen kļuvusi par Goda valmierieti. Nemaz nav ilgi palicis līdz brīdim, kad uz Valmieras teātra skatuves būs nospēlēts pusgadsimts. Tomēr Gitai, kā viņu no sākta gala ir dēvējuši kolēģi, ģeogrāfiskie jautājumi joprojām ir sarežģīti, jo cilvēks top par personību bērnībā, bet tā ir pagājusi otrā Latvijas malā — Liepājā.

Dun sliedes Valmierā. II

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kaut arī pēc mē­ne­ša, to­mēr at­sauk­šu sa­vu mi­sēk­li par pro­boļ­še­vis­tis­kās Pē­te­ra Stuč­kas val­dī­bas lai­ku Lat­vi­jā, kas bi­ja ga­dī­jies Dun slie­des Val­mie­rā I. Kā pa­rei­zi man aiz­rā­dī­ja kāds acīgs Val­mie­rie­ša la­sī­tājs, 1919. ga­dā ne­va­rē­ja būt ne­kā­das ru­nas par Lat­vi­jas Pa­dom­ju So­ci­ālis­tis­ko Re­pub­li­ku, t.i., Lat­vi­jas PSR. Tie­sa, to­rei­zē­jo so­ci­ālis­tis­ko val­sti Lat­vi­jas te­ri­to­ri­jā, kas 1918. – 1920. ga­da Brī­vī­bas cī­ņu lai­kā ar Pa­dom­ju Krie­vi­jas po­li­tis­ku, eko­no­mis­ku un mi­li­tā­ru at­bal­stu past­āvē­ja līdz­te­kus Lat­vi­jas Re­pub­li­kai, sau­ca stip­ri līdz­īgi – Lat­vi­jas So­ci­ālis­tis­kā Pa­dom­ju Re­pub­li­ka jeb Lat­vi­jas SPR. Tā­tad 1919. ga­da ti­ka iz­vei­do­ta Lat­vi­jas SPR Dzelz­ce­ļa pār­val­de, ku­ra mē­ģi­nā­ja pār­val­dīt dzelz­ce­ļu Vid­ze­mē un Lat­ga­lē. At­vai­no­jos par mi­sēk­li.

Maskava nebeidz pārsteigt

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Tā kā ED­GARS SKU­JA, Lat­vi­jas Re­pub­li­kas ār­kār­tē­jais un piln­va­ro­tais vēst­nieks Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jā, strā­dā Mas­ka­vā, ar vēst­nie­ka kun­gu sa­zi­nā­jā­mies e-past­ā, un viņš at­sau­cī­gi at­bil­dē­ja uz «Val­mie­rie­ša» jau­tā­ju­miem.

Neapstāties un dzīvot brīvi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ir pa­gā­ju­ši te­ju trīs ga­di, kopš Ha­ralds Ozo­liņš sa­pra­ta, ka vē­las ie­gūt ka­lē­ja un ju­ve­lie­ra pro­fe­si­ju. Piekt­die­nas va­ka­rā, uz­reiz pēc tam, kad viņš bi­ja at­sto­pē­jis no Rī­gas, mū­su tik­ša­nās no­ri­tē­ja lie­lā stei­gā, jo Ha­ral­da da­bā nav lie­ki tē­rēt lai­ku. — Dien­nak­tī ir 86 400 se­kun­des, un katrs pats iz­vē­las, kā tās tē­rēt; laiks, ko pa­va­dām ne­pro­duk­tī­vi, nav at­gūs­tams. Es cen­šos iz­man­tot kat­ru iz­de­vī­bu, ko dzī­ve man pie­spē­lē, — tā Ha­ralds.

Vienmēr ir iespēja izvēlēties savu ceļu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Lie­la RITAS VIĻUMSONES dzī­ves da­ļa sais­tī­ta ar dzimt­sa­rak­stu no­da­ļu, ku­rā par va­dī­tā­ju vi­ņa strā­dā no 1994. ga­da, tā­pēc dzimt­sa­rak­stu 90 ga­du ju­bi­le­ju, ko Val­mie­rā svi­nē­sim 1. jū­li­jā, uz­ska­ta arī par sa­vu dzim­ša­nas die­nu. Vi­ņu šis cie­nī­ja­mais ve­cums ne­maz ne­mul­si­not.

Dun sliedes Valmierā I

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Tur­pi­not ie­ska­tī­ties Val­mie­ras in­dus­tri­āla­jā vēs­tu­rē, lo­ģis­ki ir pie­stāt pil­sē­tas dzelz­ce­ļa sta­ci­jā. Kā te viss lai­ka gai­tā vei­do­jies, mē­ģi­nā­sim tikt skaid­rī­bā, iz­man­to­jot  eks­klu­zī­vu Lat­vi­jas dzelz­ce­ļa 90. ju­bi­le­jai par go­du 2009. ga­dā ta­pu­šu Ju­ma­vas iz­de­vu­mu – To­ma Al­tber­ga, Ka­rī­nas Augus­tā­nes un Ie­vas Pē­ter­so­nes sa­stā­dī­to  Dzelz­ce­ļi Lat­vi­jā. Kā jau ie­rasts, au­to­ram pa­lī­dzī­gu ro­ku se­nu fo­to­grā­fi­ju mek­lē­ša­nā snie­gu­si arī In­dra Vī­lis­te­re no Val­mie­ras mu­ze­ja.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Kurš jūsuprāt ir šī gada gaidītākais notikums?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 

Partneri