Daudz saviļņojošu brīžu bija mūsu Dziesmu svētku Goda diriģenta, Kocēnu pamatskolas skolotāja un pārziņa (1941. — 1943. gadā) un ilggadēja labvēļa Roberta Zuikas 100. dzimšanas dienas sarīkojumā Kocēnu kultūras namā.
2012. gada Latvijas labākais treneris mani uzņem savā kompaktajā ģimenes ligzdiņā Stacijas ielā. Kamēr sieva Līga ar abiem mazajiem devusies pastaigā, IVO LAKUČS vēlreiz izbrauc savu ceturtdaļgadsimtu garo BMX trasi.
Par visādām koka pārstrādes un apstrādes padarīšanu vēsturiskām atklāsmēm — vismaz par laiku no 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam — Valmieras vēsturē krietni vien knapāk kā par dārzkopju lietām. Gads skrien skurstenī, un tāpēc laika sēdēšanai arhīvos pagaidām neatliek, bet vēstules un telefona zvanus no pirmo ulmaņlaiku Valmieras kokamatniekiem pagaidām neesmu saņēmis... Ceru, ka tādi tomēr būs!
— Ieraksts pasē liecina, ka esmu dzimis Cēsīs. Mani vecāki tolaik dzīvoja Cēsu rajona Lenču pagastā — uz Valmieras un Cēsu rajona robežas. Līdz 5. klasei mācījos Rubenē, tad Valmieras Viestura vidusskolā, — ar savas biogrāfijas pirmajiem nozīmīgajiem pieturas punktiem iepazīstina «Valmierieša» šodienas viesis. Daudzi valmierieši viņu pazīst kā cilvēku, kas autoritāti ieguvis ar savu inteliģenci, godīgumu un toleranci.
Šobrīd jaunatne tiek aicināta iegūt tehnisko izglītību, bet Valdis jau kopš bērnības, tēva elektriķa audzināts, labprāt iejuties praktiskā latvieša lomā, toties ar sacerējumu rakstīšanu diezko labi neesot gājis, bet dzejots tikai tik, cik likusi skolotāja Berga.
Divi jauni vēstures maģistri. Jauna ģimene — Liene un divi Alberti. Pārliecināti valmierieši. Skolas un studiju biedri.
Pēc brīvprātīgo gada Kanādas ziemeļos, kur abi darbojušies ar indiāņu bērniem, palīdzot viņiem mācīties, ierādot arī vijoles un ģitāras spēli, un iesaistoties vietējos pasākumos, viņi sapratuši: visai ekstrēmā vidē palīdzot citiem ko apgūt, daudz iegūsti arī sev. Liene saka: angļu valodā, nakts vidū pamodināti, varam brīvi runāt.
Valmieras vidusskolu talantīgajiem absolventiem droši var pieskaitīt 2. vidusskolas 2008. gada absolventi Viktoriju Matjuškovu. Viņa ir pazīstama ar savu apburošo balsi, piedaloties vairākos konkursos un koncertos ne tikai skolas laikos, bet arī tagad.
Ežu birojā Beātes ielā tāds kā rudens pieklusums. Pulkstenis rāda bez desmit minūtēm Gints, jo katram sava stunda. Noliktavās atpūšas rotaļu industrija, sporta un svētku pasākumu daikti un tas, ko paši atzīst par ražojošo bloku: ražojam atrakcijas, eži smejas: piešķiram lietām otru dzīvi, Uģis uz to ir meistars, tagad darba mazāk, starpsezonas mēnesis, novembrī mēs svinam — mums tikko palika 12!
Pēcsvētku gaisotnē runājam ar galveno ezi ROLANDU MELBĀRDI, iesaistās arī Uģis, Gints un Kristīne.
Pensionētais skolotājs ELMĀRS GULBIS pirms divām nedēļām atzīmēja savu 84 gadu jubileju, taču joprojām četras dienas nedēļā sastopams Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, kur viņš jau kopš skolas dibināšanas vada jauno šahistu pulciņu, jo Elmāram patīk atrasties jaunu cilvēku sabiedrībā.
Shiseido galvenais meikapa mākslinieks Diks Peidžs esot novērojis, ka smaids spējot izdzēst no mūsu sejām vismaz gadus desmit!
Valmieras Profesionālās vidusskolas izglītības metodiķis VASILIJS KASJAŅENKO kopš pagājušā gada augusta ir atgriezies dzimtajā Valmierā.
roku darbs | pielāgots dizains no "Worthapost"
