27. Maijs, 2018
Vārda dienu svin: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Valmierietis

82 metrus gara apvainošanās

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Reizē  ar Gaujas tecēšanu  un nesteidzīgo savas gultnes mainīšanu Valmierā kopš laiku laikiem līdz absolūtai pareizībai nav izdevies atrisināt upes krasta sakārtošanu. Šovasar pie dabas krūts brīvo laiku pavadīt mīlošajiem tāda neliela priecāšanās radās, kad tika saposts, pārsteidzoši skaists iekārtots krasta stūris starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm.

Iespēja mācīties pie lektoriem no ārvalstīm

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jau par tradīciju kļuvusi Starptautiskā mācību nedēļa Vidzemes Augstskolā (ViA), šogad tā pulcē vieslektorus no Somijas, Moldovas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Albānijas un Kirgiztānas.

Vajag mēģināt saprast

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kas ir lielākais, ar ko vari lepoties?
Skatoties, kurā jomā… Ja par vēsturi, tad — esmu sagatavojis publicēšanai Visvalža Lāča “Latviešu tautas un zemes vēsturi”divos sējumos. Tā tapa ilgā procesā, iespējams, tādēļ kaut kāda kļūda varbūt palikusi neizķerta, tomēr kopējais ieguvums, manuprāt, no tā ir liels. Un, protams, Historia.lv ne mazāk.  Mans projekts no A līdz Z ir Voldemāra Dāvida  Baloža brošūras “Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas”atkārtots izdevums ar attēlu pielikumu un komentāriem.

Uz sarunu aicina ziedi fotogrāfijās

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

«Salna koda sārtu ziedu, roze vīta pumpurā» tā par  visskaistāko  ziedu nenovēršami īso mūžu teikts kādā senā dziesmā. Bet tad nāca gleznotājs un prata savam visskaistākajam ziedam iedot daudz garāku mūžu. Pēc viņa, nedaudz vēlāk uz ziediem sāka lūkoties arī fotogrāfs. Nav taču pasaulē pacietīgāks pozētājs, modelis par ziedu, kad vien pašam māksliniekam ir vajadzīgā pacietība, lai īpašās gaismās, savā skatījumā sagaidītu uzplaukstoša zieda brīnumu, pat pārsteigumu.

Apdzīvotais Gaujas krasts

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Vēl nesen tikai vēstījām par trim jaunām atpūtas vietām, kas iekārtotas Gaujas krastā līkumā starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm. Bet pagājušajā nedēļā un brīvdienās jau varēja vērot, ka visas tās ir ne tikai pamanītas, bet  arī itin mīļi apdzīvotas: vienā nišā uz no akmeņu krāvumiem izveidotām, ar dēļiem segtām sēdvietām lielisku vietu savām sarunām  un mazuļiem sildīšanai rudenīgajā saulē bija atradušas divas jaunās māmiņas.

Mūzika nav darbs. Tā ir cita pasaule

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Maģistra grāds kabatā, palikuši pēdējie soļi līdz solista diplomam Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Valmieriete MADARA PĒTERSONE, Kremerata Baltica vijolniece.

Par Gaujas dāvinājumu prompludināšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Par  plostošanu un koku pludināšanu Gaujā mūsdienās vairs vien reizēs, kad jāatrod kaut vai kāds iemesls jaunu svētku izgudrošanai, atceras. Bet bija laiki, kad tā  arī daudziem valmieriešiem bija pamatīga padarīšana. It sevišķi, kad kopā nesasaitēti baļķēni  pa upi cauri Valmierai  uz leju tika pludināti.

Par saprātīgu staigāšanas atbalstīšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Šoreiz Miķelis vēlas padiskutēt par problēmu, kas bija būtiska un tika atbilstoši risināta jau akmens laikmetā, taču saglabājusies vēl līdz mūsu dienām visā pasaulē. Un Valmiera šajā ziņā nav izņēmums.

Ziemeļu jušanu sauc par likteni

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

«Mana pasaule vērās caur Norvēģiju un norvēģu valodu. Jā, to var nosaukt par apsēstību vai  par jebko, bet tā vienkārši kļuva par daļu no manas dzīves,» saka skolotāja Sanda Deisone, kura jau 25 gadus māca norvēģu valodu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un neslēpj, ka norvēģu valodas zināšanas viņai dāvājušas simtiem jaunu iespēju, kā iepazīt sevi, cilvēkus un dzīvi. Arī saviem skolēniem viņa ne tikai māca svešvalodu, bet ģimnāzistus arī iepazīstina ar ziemeļnieku plašo pasaules redzējumu.

Atmiņas par Valmieru

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

SAVĒJIE

Tieši pirms gada septembra Liesmas pielikumā lasītājus iepazīstināju ar izcilo pedagogu — novatoru, sabiedrisko darbinieku, muzejnieku, ģeologu, lektoru, literatūras un folkloras materiālu vācēju Jāni Gresti (1876 -1951), kurš XX gadsimta sākumā tikko bija sācis pildīt skolotāja pienākumus Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā. Valmierā viņš sadraudzējas ar savu kolēģi Dēķenu Kārli jeb Kārli Dēķenu (1866 - 1942) un viņa jaunāko brāli, tolaik Valmieras-Valkas skolotāju semināra audzēkni Pēteri Dēķenu (1886 -1979). Visus trīs vieno ne vien aizrautīga interese par pedagoģiju, bet arī mīlestība uz teātri un politiku. Bet par to, kā noritējusi pirmā tikšanās, lasāms Grestes autobiogrāfiskajās piezīmēs — atmiņu tēlojamā „Krist un celties” (Rīga, 1990).

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Kurš jūsuprāt ir šī gada gaidītākais notikums?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Partneri