29. Marts, 2017
Vārda dienu svin: Agija, Aldonis

Valmierietis

Nav dienas bez labā

Reģistrēties, lai varētu balsot
4

Valmieriete LIGIJA FRIŠFELDE ir Valmieras «Zaļās skolas» vadītāja. Varētu teikt, ka viņai ir savs bizness Gaujas krastā, taču Ligija iebildīs. Viņai izdevies piepildīt dzīves sapni: būt īpašai skolotājai un īpašai dakterei. Ligijai ir speciālā pedagoga izglītība, un viņa turpina mācīties, būdama kanisterapeita asistente. Ligija ir blakus bērniem, kad viņi aug un attīstās, un arī sirmgalvjiem, ļaujot piedzīvot gaišu, mierpilnu mūža nogali. To viņa paveic, strādājot kopā ar saviem īpaši apmācītajiem suņiem.

Dīvainā Gauja pilsētas ainiņās

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kad Mūrmuižas tautas universitātē viens no jaunāko laiku Beverīnas atrašanās vietas izzinātājiem Gints Skutāns stāstīja par nu jau uz moderniem aprēķiniem balstītiem pils meklējumiem, viens no viņa secinājumiem bija: varbūt nav pat tik svarīgi šādu vietu atrast, bet būtiski ir meklējumus turpināt, Beverīnu atrodot vispirms savās sirdīs — attieksmē pret mūsu senvēsturi. Tā arī uztveru novadpētnieka Eduarda Laura publikāciju «Dīvainās pilsētas ainiņas» iepriekšējā «Valmierietī».

Iedvesmo mani studenti

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Marta rubrikas Mana vieta Valmierā varonis ir VALDIS VĪKSNA – Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu studiju virziena direktora vietnieks un lektors. Ieviesa automatizēto sistēmu TRASE un tagad jau vairāk nekā desmit gadus pasniedz studiju kursus Materiālu mācība, Tehniskā mehānika un materiālu pretestība, Programmēšana, Elektroapgāde un elektriskie aparāti, Datorzinības, Telekomunikācijas un vada nodarbības skolēniem Mehatronikas skolā.

Būt par labu cilvēku

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

GUSTAVS MĀZIŅŠ ir gudrs un darbīgs jaunietis, kurš aktīvi iesaistās Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācijā Sudraba ZIRG’s, skolēnu domē, teātra pulciņā, savulaik arī piedalījies TV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”. Jautājot par intervijas norises vietu, atbilde Gustavam uzreiz skaidra – bibliotēkā.

Brīvības pavasaris

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Turpinot pērn un aizpērn aizsāktos stāstus par 1. Pasaules kara norisēm, šoreiz Valmierietī par kādu īpašu un vēsturisku notikumu: tieši pirms simt gadiem, 1917. gada pavasarī, rosīgajā piefrontes pilsētā Valmierā noritēja Vidzemes Pagaidu zemes padomes sapulce.

Kad nojaukšana varētu stimulēt ievēlēšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kad vietējās pašvaldības, Valmieras rāti ieskaitot, pacilātā gaisotnē pošas uz kārtējo iesaukumu, lielākā medusmaize potenciālajam balsotājam parasti ir dāsni solījumi uzbūvēt kaut ko jaunu. Paradoksāli, taču Miķelim šķiet, ka Valmierā, kur ar jaunceltnēm viss kārtībā, lielāku piekrišanu uz rāti sacerējušies pilsētas nenoliedzami aktīvākie un labākie ļaudis varētu gūt ar... nojaukšanas projektiem! Jo Vidzemes galvaspilsētā graustu joprojām pietiek.

Skaisti un krāsaini gadi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Evalda dzimtā puse ir Balvi,  Ruta dzimusi un augusi Gārsenē. Evalda bērnība un skolas gadi paiet, ģimenei jau dzīvojot Valmieras rajonā. Pamatskola — Kauguros un Rubenē,  tad katru dienu mērots ceļš uz Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolu. Pēc vidusskolas Evalds sācis mācības Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā. Tajā laikā pēc šī paša tehnikuma beigšanas Valmieras gaļas kombinātā kā meistare, vēlāk ekonomiste, darbu sākusi Ruta.  Un — Evalds praksē nosūtīts uz Valmieras gaļas kombinātu tieši pie jaunās meistarītes.

Saskatījās uz mūžu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Tāpat kā daudzi tā laika jaunieši, viņi iepazinās ballē. «Tas bija 1965. gada marts. Brālis pirmo gadu sācis mācīties Medicīnas institūtā un bija atbraucis mājās savā dzimšanas dienā. Vakarā gājām uz kultūras namu. Tur likās tāds kā tukšs un nolēmām braukt uz Kocēnu Brandeli. Pieturā stāvēja ļoti daudz cilvēku, sakāpa pilns mazais rafiņš, visi devāmies uz Brandeli. Bet tur zāle pārpildīta, nevienu vairs nelaiž iekšā.

Mazas atmiņas par slidošanu, daiļslidošanu un hokeju Valmierā

Reģistrēties, lai varētu balsot
4

Slidošanai Valmierā ir senas tradīcijas: jau 20. gadsimta sākumā uz Dzirnavu ezeriņa ierīkota slidotava. „Kas nav slidojis, tas nav dzīvojis, un, kas nezina, kas ir slidotava, tas nezina, kas ir prieks,” tā par slidošanu rakstīja Pāvils Rozītis „Valmieras puikās”.

Karalis savās divās valstīs

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

«Sveiciens visiem! Te Aleksejs!» Vietās, kur  viņu pazīst, kur viņu gaida, tā nu jau gadiem mēdz ierasties Aleksejs Koziņecs. Šādu pieteikumu viņš var atļauties, jo Valmierā un apkaimē ar pieredzi fotografēšanā un izciliem rezultātiem sportā ir vizītkarte pats sev. Arī, kad pārkāpts jau 75 gadu slieksnis, Aleksejs ir gaidīts gan studijā «Fokuss» Mazsalacā, poētiskās fotogrāfijas kursos Vecatē, gan nesen nodibinātajā biedrībā «Valmieras atspulgs», par kuras vadītāju arī nu kļuvis. Gribējis vien būt pie dibināšanas, bet iznācis nopietnāk, jo: «lietām, kas notiek par labu fotogrāfijai, atteikt nespēju».

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai piedalīsities šī gada Lielās talkas pasākumos?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 

Partneri