23. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija

Tūrisms un daba

"Dabas koncertzālē" pie Burtnieka, kurš to sen bija pelnījis

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Piektdien pie Burtnieka Vīsraga pļavā «Dabas koncertzālē» zinātnes un mākslas kopdarbā tika aprunāta, izgaismota, apdziedāta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kuru zinātnieki nosaukuši arī par 2017. gada bezmugurkaulnieku.

Līdaku dienas Hovranā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Nu jau vairākus gadus pēc kārtas savu vasaras ieskaņas copes tūri plānojam Zviedrijā. Pirmkārt, uz turieni ļoti ērti nokļūt — uzbrauc pēcpusdienā uz prāmja Rīgā un otrā rītā nobrauc no prāmja jau Stokholmā. Otrkārt, ja valstī ir ap 90 tūkstošu dažāda lieluma ezeru, tad ir ļoti liela iespēja atrast veiksmīgu un neizkāstu copes vietu saprātīgā attālumā no zviedru galvaspilsētas: nedēļu padzīvot dabā un tai pašā laikā komfortā, pie reizes arī kādu skaistu trofeju noķerot. Šogad mūsu komanda ne vairs četru, bet gan sešu vīru sastāvā, tiesa, ikviens no mums jau kādā salikumā kopā ar pārējiem pēdējo gandrīz 10 gadu laikā ir spiningojis vai nu Zviedrijā, vai arī Ālandu salās.

Laputis nav draugi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Laputu apkarošanai dārzkopim amatierim ķīmiski līdzekļi nav īsti pieejami. Tādēļ LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils apkopojis praktiskus padomus šo kaitēkļu iznīdēšanai.

Zaļie dzelzceļi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Lai gūtu pieredzi bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju izmantošanai tūrisma maršrutu un piedāvājumu izveidē, pārrobežu projekta «Zaļais dzelzceļš» ietvaros jūnija sākumā notika pieredzes apmaiņas velobrauciens. Dalībnieki apmeklēja Vāciju, Luksemburgu un Beļģiju, dodoties maršrutā Vennbahn, kas ir viens no Eiropas veiksmīgākajiem zaļo dzelzceļu tūrisma maršrutiem.

Tūjas un Bauņu muižas parka koki

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.

Parks, kurā dabas zinībās prātus urdīt

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jau informējām, ka pirmdien ar tēlnieka Matiasa Jansona veidota Saules pulksteņa atsegšanu SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» pievārtē tika pieteikta Latvijā pagaidām vienīgā dabas un tehnoloģiju izglītības parka «URDA» izveide.

Pirmoreiz kastaņās

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

TRANSILVĀNIJA. Joprojām, vēl pēc vairākiem gadiem, šis vārds manī skan tā savādi — ar kādu neparasti spēcīgu, noslēpumainu un mistisku pievilcību. Kaut arī, liktos, nekā īpaša: tā ir Rumānijas daļa, novads ar kalniem un mežiem, vārdu ieguvusi no trans silva — tātad zeme aiz mežiem, caur mežiem, kā to apzīmējuši senatnē. Mūsdienās daudzi Transilvāniju asociē ar Drakulas tēlu, lai gan lielākoties tā ir kinoindustrijas zīme: pēc 30. gados uzņemtās filmas un vēlāk pusotra simta citām, kas kādreizējo valdnieku Vladu Tepešu iecēlušas bezmaz vai briesmīga vampīra kārtā, daļu vēsturisku notikumu pārstāstu sajaucot ar fantāziju un mistiku. Rumānijā (un ne tikai) briesmoņa tēlu veiksmīgi ekspluatē suvenīru darinātāji un tūrisma firmas, aicinot interesentus uz vairākām Drakulas pilīm Transilvānijā, kur Vlads Tepešs esot uzturējies; apmešanās vietas viņš arī mēdzis mainīt, un kā liecība pie Branas pils XXI gadsimta apmeklētāju sagaida kāds saldais pārītis — divi izbāzeņi, kas šo nīcīgo pasauli noteikti atstājuši vardarbīgā ceļā, jo Drakulam esot paticis upurus mocīt ilgstošā nāvē, piemēram, uzdurot uz mieta...

Pūcēm — pašām savas kartes

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pašlaik par Latvijas dabas vērotāju populārāko un visvairāk apmeklēto vietu internetā kļuvis portāls Dabasdati.lv, kurā uzkrājas tik milzīgs apjoms novērojumu informācijas, ka tas jau izmantojams zinātniskos pētījumos un dabas aizsardzībā. Tā, izmantojot ziņojumus par pūču novērojumiem, ir tapušas pūcēm potenciāli piemēroto dzīvotņu kartes. To veidošanā noderējušas arī dažādu monitoringu ziņas, ziņojumi dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, arī pūču pētījumos veiktie novērojumi. Tomēr, kā atzīst karšu veidotāji, ģeogrāfiski nozīmīgākais pūču sastopamības datu pienesums ir tieši no dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv lietotāju ziņojumiem. Tādēļ  pateicībā par lietotāju ievērojamo ieguldījumu karšu tapšanā tās nu ir publicētas arī portālā Dabasdati.lv. Putnu vērotājiem, kā arī citiem dabas draugiem, plānojot došanos dabā un ielūkojoties kartēs, nu būs daudz lielāka iespēja sastapties ar pūcēm.

Uzsāk dabas vērtību apzināšanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijā esošajām dabas vērtībām, šogad maija beigās visā valsts teritorijā tiek uzsākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (dzīvotņu) izplatības un kvalitātes apzināšana — dabas skaitīšana.

Dižie koki Latvijas lauku ainavā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat  spridzināja.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri