18. Jūnijs, 2019
Vārda dienu svin: Madis, Alberts

Tūrisms un daba

Mazais, tomēr Staburags

Reģistrēties, lai varētu balsot
4

Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).

Pirmajā — par Japānu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jaunā gada pirmais Valmieras Tūrisma informācijas centra Ceļotāju stāstu vakars aicinās doties tālā ceļā uz Klusā okeāna rietumiem. Pieredzēto Japānā atklās ceļotāja un aktīvā tūrisma entuziaste Santa Paegle. Ceļotāju stāstu vakars Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) — 24. janvārī plkst. 18.30.

Aicinājums izvērtēt Latvijas mežu politiku

Reģistrēties, lai varētu balsot
5

Aizvadītajā gadā notika sīva diskusija par iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredzēja ciršanas caurmēra samazināšanu priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā un ļaut cirst arī tievākus un jaunākus kokus. Tāpat bija paredzēts pieļaut kailcirtes arī piejūrā. Pret šādiem grozījumiem būtiski iebilda vairākas vides organizācijas, tos neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. Tad pērn 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens: Zemkopības ministrija paziņoja, ka to apstiprinājumu virzīšanu atsauc un ka «pārskatāmā nākotnē šos grozījumus vairs nevirzīs».

Žēlsirdība vai nežēlība pret zivīm?

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Iznākusi «Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017». Tajā arī pāris makšķerniekiem domātu rakstu. No tiem sociālajos tīklos, it sevišķi portālā CopesLietas.lv, «vētru» jau ir izsaukusi BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītājas RUTAS MEDNES un ANETES NIEMI publikācija ««Ķer un atlaid», bet kā jūtas zivis?». Tā ir vairāku lappušu gara, tādēļ «Liesmas» lasītājiem to sniedzam saīsinātā, pārstāstījuma variantā.

Skatos caur tūrisma prizmu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

JURIS SMAĻINSKIS ieguvis maģistra grādu bioloģijā, strādā asociācijā «Lauku ceļotājs» jau vairāk nekā 10 gadus un no 2003. gada Vidzemes Augstskolas studentiem māca tūrisma un vides jautājumus, ekoloģisko tūrismu un ilgtspējību. Viņš ir vairāk nekā 200 publikāciju autors un vairāk nekā 20 tūristu ceļvežu izstrādātājs.

Ziemassvētku dāvanā — dižlīdaka

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.

Bioloģiskā daudzveidība un zaļā domāšana

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto:

Koku gredzenošana bijusi veiksmīga

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pirms gadiem programmas LIFE+ projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» zinātnieki apsekoja vecos un boreālos mežus un secināja, ka atsevišķiem mežiem strukturālais stāvoklis ir neapmierinošs, jo tajos ir maz atmirušās koksnes, turklāt vairums koku ir samērā jauni, arī vienā vecumā, tādēļ tur atmirušās koksnes papildinājumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču tieši atmirusī koksne ir jauna dzīvotne tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tikai tajā var pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma — augu, kukaiņu un putnu populācija. Lai veicinātu mirušās koksnes veidošanos, pēc zinātnieku stingriem norādījumiem dažos šādos mežos kokus «gredzenoja» (stumbriem apmēram cilvēku krūšu augstumā pārdesmit centimetrus platā joslā noņēma mizu). Bija iecerēts panākt, lai vidēji vienā šāda meža hektārā būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes.

Vērtības, kas prasa turpinājumu jaunā kvalitātē

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. zinātniski praktiskā konference par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR). Pēc bioloģijas zinātņu doktora Otara Opermaņa rosinājuma Vidzemes Augstskolā profesores Agitas Līviņas vadībā augstskolas pētnieku grupa to bija sagatavojusi par tēmu «Biosfēras rezervāts. Tad. Tagad. Turpmāk».

Kam Dabas Dieviņš savas vērtības rāda

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kad Latvijā uzsākta dabas vērtību skaitīšana, projekta pretinieki un daži skeptiķi jautā: «Kam gan to vajag?» Var jautāt pretī: «Vai par labu saimnieku uzskatīsit to, kurš nezina, kādi augi aug viņa pļavās, ar cik dažādiem kokiem bagāts ir viņa mežs? Ko gan no dārza var sagaidīt dārznieks, kurš pat nezina, cik dažādi augļu koki, ogulāji vai zemeņu dobes tajā ir palikušas kopš vecvectēva laikiem?»

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri