19. Februāris, 2019
Vārda dienu svin: Zane, Zuzanna

Tūrisms un daba

Dabas vērtības savā apkaimē izzinot

Reģistrēties, lai varētu balsot
5

Edu­ards Lau­ris, kas saim­nie­ko­jo­šais Bren­gu­ļu pa­gas­ta «Up­ma­ļos», sa­vā ap­kai­mē cen­šas ap­zi­nāt arī da­bas vēr­tī­bas un re­tu­mus. Īpašs vie­dok­lis vi­ņam ir par Abu­la kras­tā gu­lo­šu lie­lu ak­me­ni, kas no pa­gai­dām zi­nā­ma­jiem ir at­zīts par pa­gas­tā lie­lā­ko. Kar­tēs to pa­ras­ti gri­bot at­bil­sto­ši mā­ju no­sau­ku­mam ie­rak­stīt par Up­ma­ļu ak­me­ni, ta­ču Edu­ards to sauc par Dār­deņ­ak­me­ni. Vi­ņam sva­rīgs un vēl pē­tāms esot stāsts par Dār­de­ni, kam va­rē­tu būt sais­tī­ba ar grie­ķu mi­to­lo­ģi­ju, kur Dar­dans bi­ja Ze­va dēls. Pē­tī­ju­ma vērts esot tas, vai tā ir vien vār­du sa­ska­ņa, vai arī šī grie­ķu le­ģen­da at­ce­ļo­ju­si un ie­vie­su­sies kaut vai ak­mens no­sau­ku­mā ša­jā pu­sē. Ru­na ir ne vien par šo ak­me­ni, Dār­de­nis ir arī dzim­tas uz­vārds ša­jā pu­sē dzī­vo­jo­ša­jiem.

Uz lašu berzām Amatā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pa­gā­ju­ša­jā piekt­die­nā Lies­ma iz­man­to­ja ie­spē­ju in­te­re­san­tā da­bas vē­ro­ša­nas pa­sā­ku­mā Laš­vei­dī­go ziv­ju nārsts la­šu­pēs. Te­ju du­cis in­te­re­sen­tu vei­ca vis­maz trīs ki­lo­met­ru pār­gā­jie­nu gar Ama­tu, lai pos­mā no Vec­lau­ču til­ta līdz Zvār­tas ie­zim mē­ģi­nā­tu nār­sta vie­tās — uz tā sau­ca­ma­jām ber­zām — ie­rau­dzīt kā­du zi­vi. Šā­das pa­stai­gas dzi­ļā­ko jē­gu ko­do­lī­gi de­fi­nē mū­su gi­de — Da­bas aiz­sar­dzī­bas pār­val­des Vid­ze­mes re­ģi­o­nā­lās ad­mi­nis­trā­ci­jas ve­cā­kā vi­des valsts in­spek­to­re Baiba Līviņa:

Starp mums taču tikai 100 km

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Otr­dien un treš­dien Val­mie­ras paš­val­dī­bas cie­mi­ņi bi­ja 20 uz­ņē­mē­ji un tū­ris­ma pro­fe­si­o­nā­ļi no mū­su sa­drau­dzī­bas pil­sē­tas Vi­lan­des Igau­ni­jā. Abas pil­sē­tas vie­no se­nas vēs­tu­ris­kas sai­tes no līdz­da­lī­ba Han­zas sa­vie­nī­bā, sa­vu­kārt 1992. ga­dā ti­ka at­jau­nots Val­mie­ras un Vi­lan­des sa­dar­bī­bas lī­gums. Ik ga­du Val­mie­ra pie­da­lās ma­za­jās Han­zas die­nās, starp abām pil­sē­tām re­gu­lā­ri no­tiek kul­tū­ras pro­jek­tu un māk­slas iz­stā­žu ap­mai­ņa, kā arī ko­pī­gas spor­ta ak­ti­vi­tā­tes.

Jaunieši aicina uz dabas skolu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Vin­das tel­pās Val­mie­rā, Rī­gas ie­lā 42, jau­nie­šu or­ga­ni­zā­ci­jas Pē­das LV Val­mie­ras gru­pas jau­nie­šiem no­ti­ka pa­šu or­ga­ni­zē­tās da­bas sko­las pir­mā no­dar­bī­ba. Sko­lo­tā­ju lo­mā ie­ju­tās Val­mie­ras sko­lu au­dzēk­ņi Kris­ta, Mi­kus, Kris­ti­ā­na, Niks un Bri­gi­ta, kas zi­nā­ša­nas par da­bu gu­vu­ši Pē­das LV ie­priek­šē­jo ga­du za­ļo do­mā­ša­nu vei­ci­no­ša­jos pa­sā­ku­mos.

Iepazīsti bedrīšu akmeņus!

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Da­bas aiz­sar­dzī­bas pār­val­des ve­cā­kais eks­perts Dai­nis Ozols pa­gā­ju­šā ne­dē­ļā at­ve­da in­te­re­san­tu iz­stā­di Bal­ti­jas bed­rī­šu ak­me­ņi, tā ap­ska­tā­ma Maz­sa­la­cas vi­dus­sko­lā.

Noslēpumainā "Cobra"

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Dī­vai­ni ķirb­ji (ga­rā­kais pat 1,45 m) šo­va­sar iz­au­gu­ši pie pen­si­o­nā­res Ri­tas Mar­tin­so­nes mā­jas Jāņ­par­ka pu­sē. Vi­ņa pir­ku­si de­ko­ra­tī­vā pu­deļ­ķirb­ja Cob­ra sēk­las, ta­ču augs vei­do­jis ne­ce­rē­ti dī­vai­nu, Po­li­jā au­dzē­tu sēk­lu pa­ci­ņas uz­rak­stam gau­ži ne­at­bil­sto­šu augļ­ķer­me­ni, kas stie­pies un stie­pies ga­ru­mā.

Drogām labvēlīgs gads

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Vai­da­vas pa­gas­ta «Sil­kal­nu» saim­nie­ce Zeltīte Kaviere Lat­vi­jā at­zī­ta par vie­nu no zi­no­šā­ka­jām zā­ļu tē­ju au­dzē­tā­jām, vā­cē­jām un dro­gu ga­ta­vo­tā­jām. Šī saim­nie­cī­ba ir starp tām 10, kas no Lat­vi­jas ie­kļau­ta De­mo Farm kop­pro­jek­tā ar Igau­ni­ju. Tām ir viens pa­mats — vi­si šie zem­nie­ki iz­man­to da­bas do­to, saim­nie­ko ne ti­kai bio­lo­ģis­ki, bet arī tā, lai da­bas daudz­vei­dī­ba pie­aug­tu. «Sil­kal­nu» saim­nie­ce stās­ta, ka ie­spē­ja dar­bo­ties ša­jā pro­jek­tā de­vu­si daudz jau­nu at­zi­ņu un zi­nā­ša­nu.

Krievija. Privāts skats I

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kā zi­nāms, vi­sām Lat­vi­jas ne­lai­mēm ir di­vi ie­mes­li — trīs olig­ar­hi uz vie­tas un lie­lais kai­miņš Aus­tru­mos. Tā­pēc ne­gri­bē­ju ne­kā­di ie­spai­dot Lies­mas la­sī­tā­jus pirms 17. sep­tem­bra iz­vē­les. Ta­gad lab­prāt pa­ka­vē­šos pa­tī­ka­mās at­mi­ņās par čet­rām die­nām au­gus­tā, tās pri­vā­tā kār­tā pa­va­dī­ju Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jā, ap­mek­lē­jot Ples­ka­vu un tās tu­vā­ko ap­kārt­ni.

Nedaudz uz ziemeļiem

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

I Ce­ļā

* Sep­tem­bra no­ga­lē ar Im­pro ce­ļo­ju­mu au­to­bu­su lai­mē­jās da­žas die­nas būt Krie­vi­jā. Ro­bež­kon­tro­les pun­ktā Šu­mil­ki­no die­zin kā­pēc ti­ka pār­bau­dī­tas da­žu dā­mu so­mi­ņas. (Vī­rie­šiem uz­ti­cē­jās.) At­ra­da no­mie­ri­no­šas tab­le­tes piln­vēr­tī­gā­kam mie­gam. Tā­das, iz­rā­dās, bez dak­te­ra re­cep­tes, ka tie­ši šim cil­vē­kam do­mā­tas, Krie­vi­jā ie­vest ne­drīkst. At­mi­ņā pa­liek bra­ša muit­nie­ka teik­tais: — Krie­vi­jā, ja miegs ne­nāk, jā­dzer šņa­bis!

Krie­vi­jā pie­dzē­ru­šos ie­lās re­dzē­jām daudz re­tāk ne­kā Lat­vi­jā, uba­gu — ne­vie­nu. Vi­ņus, ja kāds pa­rā­dās, āt­ri vien aiz­vā­cot. Bet uz­raksts kā­da vei­ka­la tu­a­le­tē ai­ci­na: «Ne­esi augst­prā­tīgs, pie­ej tu­vāk! Pal­dies!».

Mājvietas Gada putnam — meža pūcei

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Da­bas drau­giem gads aiz­iet me­ža pū­ču zī­mē, jo Lat­vi­jas Or­ni­to­lo­ģi­jas bied­rī­ba šo me­žu ie­mīt­nie­ci ir iz­vē­lē­ju­sies par Ga­da put­nu. Pa­ma­tā ir vēr­tē­jums, ka in­ten­sī­vās mež­iz­strā­des dēļ me­ža pū­cei sāk pie­trūkt ve­cu un do­bu­mai­nu ko­ku, kur tās ra­du­šas ligz­dot. Tā­dēļ me­ža pū­ces, pre­tē­ji no­sau­ku­mam, ar­vien bie­žāk ap­me­tas lau­kos — lie­los ko­kos pa­gal­mos, par­kos, kap­sē­tās.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Kā vērtējat jauno valdību, premjera K.Kariņa vadībā?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
 
 
 

Partneri