Tūrisms un daba

Daudziem no mums, gluži kā populārās grāmatas varonim Vinnijam Pūkam, ir ļoti vienkāršota atziņa: «Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.» Sarunā ar bitenieci SANTU BIĻINSKU gan secināju, ka drīzāk daudzi cilvēki neko skaidri nezina par savām attiecībām ar bitēm, par šo čaklo dzīvo radību neaizstājamību dabas daudzveidības saglabāšanā. Bites cauri gadu tūkstošiem ir izveidojušas, savos gēnos un instinktos saglabājušas tādas dabas pazīšanas gudrības, precīzu savas rīcības motivāciju, ka cilvēkiem atliek vien no viņām to visu vēl mācīties, saprast, ko un kā bites zina.

MATIJS BABRIS ir piedzīvojumu meklētājs un uzņēmuma Movement Spontaneous (tulk. kustēties spontāni) līdzdibinātājs. «Mēs taisām tādus pēkšņos piedzīvojumus, dažkārt arī plānotos, bet galvenais fokuss ir nevis uz piedzīvojumiem, bet to īstenošanas metodi,» dalās jaunietis, kas iepriekšējā vakarā ar draugiem bija devies neplānotā pārgājienā no Cēsīm uz Āraišu ezerpilīm. «Stāsts ir par to, ka nav nekādu attaisnojumu tam, lai neveidotu sev piedzīvojumiem bagātu dzīvi, jo arī vakarā vai pat naktī vienmēr pēkšņi var doties pārgājienā.» Sarunu festivālā LAMPA Matijs iepazīstināja ar sešiem padomiem, lai būtu vienkāršāk doties piedzīvojumos.

Vasaras vidū vadīt dienu Vaidavas pagasta «Silkalnos» pie augu un it sevišķi ārstniecisko augu lieliskas zinātājas Zeltītes Kavieres ir zaļām pārdomām pilns piedzīvojums jebkuram, kurš grib pēc iespējas vairāk dzīvot saskaņā ar dabas likumībām, turēt sevi veselīgu ar tām veltēm, kas dabiskas ir dabā. Šādu iespēju būt «Silkalnos» uz pārrunām un praktiskām nodarbībām augu tēju, tinktūru, sīrupu gatavošanā nu jau vairākus gadus seminārā «Meža nekoksnes resursi, to izmantošana» piedāvā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» vecākais mežsaimniecības konsultants Ziemeļvidzemē  Andris Vīrs. Viņš atzīst, ka Latvijā, kopjot un audzējot mežus, vēl pārāk maz izmanto iespēju no meža gūt peļņu ne tikai ar koksni, bet arī kaut vai tajā vācot ārstnieciskos augus.

Tuvu Līgo svētki. Jau tagad redzams, ka, vācot ziedus Jāņu vainagiem un tirgum domātiem pušķiem, tiek izbradāta ne viena vien sienam vēl nenopļauta pļava. Tas nu lai paliek laiskā saimnieka un ziedu plūcēju savstarpējo attiecību jautājums. Cits un allaž atgādināmais ir, ka diezgan aplamas ir līgodziesmu rindiņas: «Visa laba jāņuzāle,/ ko liek Jāņu vainagā». Nedrīkstam aizmirst, ka daža puķe un zāle ir tāds retums, dabas vērtība, kas ir pat ļoti saudzējama. Ziedu pušķi vai vainagu iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes. Diemžēl iepriekšējie gadi liecina, ka dažai ziedu plūcējai neziņas vai alkatības dēļ joprojām roka pastiepjas noplūkt arī krāšņās savvaļas orhidejas — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī staipekņus, pūkainās silpurenes, jumstiņu gladiolas, arī krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Par reto augu noplūkšanu dabas aizsardzības inspektori var uzlikt pamatīgu sodu. Taču ne jau soda dēļ vien jāatturas retumus plūkt. Kas gan tu esi par jāņabērnu, ja tevī nav draudzīgas attieksmes pret Latvijas dabu?

Simtnieka valkātājs

Latvijas simtgades gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par «Gada Kukaini 2018» izvēlējusies zīmīgu tauriņu, kas jau ar savu izskatu vien ir šim gadam vispiemērotākais. Proti, jāņogu raibenim (Polygonia c-album) pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums «C» burta formā. Bet romiešu ciparu pasaulē «C» taču nozīmē skaitli 100. Tad kuru gan citu, ja ne tik izteiksmīgu tauriņu Latvijā simtgades kukaiņa godā celt?

Ziediem bagātajā Vecpuišu parkā Valmierā, it kā konkurējot ar dobju krāsainību, pie vairākiem ozoliem šovasar aug koši, dzelteni oranži čemuri ar lielām daivām. Tie gan pat nedaudz ātrāk nekā puķes jau pēc nedēļas sāk bālēt un saplakt.

Vai spējam vasaras svelmē iedomāties Arktikas ledājus vairāku kilometru biezumā? Pamēģināsim. Nu vismaz parunāsimies ar vīriem, kuri tur pabijuši...

Vasaras sākumā pieaug pie notāriem sagatavoto pilnvaru skaits.

Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»

Nedēļas nogalē, 2. un 3. jūnijā, notiks šī gada sestais fonda «1836» gājiens no Ainažiem līdz Staicelei. Pirmajā dienā gājiens sāksies pie Ainažu mola, kā arī viesosimies Jūrskolas muzejā, un ir plānots noiet aptuveni 23 km. Maršruts gājējus vedīs pa meža ceļiem un Salacas krastu. Dienas noslēgumā sadziedāšanās pie ugunskura. Savukārt svētdien dosimies 18 km garā ceļā līdz Staicelei, pa ceļam apskatot Planču purvu, Staiceles centrā ieraksim 1836 robežstabu. Kā jau tradīcija gājiena noslēgumā plkst. 18:36 Staiceles kultūras namā izskanēs fonda «1836» un draugu koncerts, uz kuru ir mīļi aicināts ikviens!