CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.
Prasmīgais putnu pazinējs Andris Klepers sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina putnu vērotājus un fotogrāfus nu jau desmito gadu piedalīties Baltijas mēroga sacensībās gada īsākajās un tumšākajās dienās! Izaicinājums šogad notiek 21., 22. un 23. decembrī. Diennakts gaišais laiks šajās dienās nepārsniedz 6 – 7 stundas, kam var pieskaitīt pusotru stundu rīta un vakara krēslas perioda. Ļoti svarīgi ir būt godīgam un rīkoties atbilstoši putnu vērošanas ētikai. Uzvarētājs, kurš būs novērojis vislielāko putnu sugu skaitu (gan tikai vienā no šīm dienām), balvā saņems jaunāko putnu vērošanas dižpārdokli – kaiju noteicēju «Gulls Simplified: A Comparative Approach to Identification». Būs arī citas nominācijas:
Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.
Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.
Laikā, kad pasaulei arvien vairāk virsū mācas tehniskā, nedabiskā dzīvošana un tās piedāvātās it kā vērtības, atgādināt par zaļu, videi draudzīgu dzīvošanu par daudz nav pat iespējams. Šādā aspektā vērtējams arī Valmieras integrētās bibliotēkas telpās iepriekšējā ceturtdienā notikušais vides forums «Dzīvojam zaļi 2018!», kuru pašvaldība organizēja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem.
Kad Latvijas simtgades priekšvakarā daudzi izsludinājuši veikt 100 labus darbus Latvijai, gribam atgādināt, ka sagaidīt dažus gudrus šādu darbu darītājus ir pelnījis arī Rietekļa kadiķis. Jo vairāk tādēļ, ka laikā, kad stādām simtgadei veltītas jaunas alejas, slavinām it kā vislatviskākos kokus – senos ozolus, šis kadiķis, manuprāt, daudz izteiksmīgāk par citiem kokiem atgādina gadsimta likstas pārdzīvojušu Latvieti.
Sausais un saulainais laiks pašlaik ir vispiemērotākais, lai savāktu skaistās dzeltējošās koku lapas un lietderīgi izmantotu tās savā dārzā. Ko un kā ar tām darīt, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Divi jaunieši vasaras karstumā augusta vidū devās piedzīvojumā pa Gauju – no augšteces Jaunpiebalgas novadā līdz upes ietekai jūrā. Draugi – Lotārs Zariņš, kas ir Vidzemes Augstskolas žurnālistikas students, un Kristers Komarovs, dabas entuziasts no Cēsīm, – uzticoties saulainajām laika prognozēm, ceļā devās bez telts, tomēr izrādījās pavisam citādāk. Savās atmiņās par ne tik karstajām vasaras dienām dalās LOTĀRS ZARIŅŠ.
Igaunijas - Latvijas pārrobežu projekta «Zaļais Dzelzceļš» ietvaros ir izveidota un sakārtota bijušās dzelzceļa līnijas infra-struktūra Vidzemē un Dienvid-igaunijā. Kopā tā veido 750 km garu velo/kājāmgājēju maršrutu, kas piemērots arī izjādēm ar zirgiem vai slēpošanai.
Siguldas novada kultūras centrā «Devons» notika Gaujas nacionālā parka (GNP) 45 gadu jubilejas konference «Gaujas Nacionālais parks – Daba, Cilvēks, Atspulgi».
roku darbs | pielāgots dizains no "Worthapost"
