23. Aprīlis, 2018
Vārda dienu svin: Jurģis, Juris, Georgs

Tūrisms un daba

Atdzīvojas Vīsraga taka

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kamēr daudzviet vēl dzima idejas par dažādām takām, kuras ļautu labāk iepazīt Latvijas dabas bagātības un retumus, jau 2006. gadā vienu no pirmajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidoja pie Burtnieka — Vīsraga dabas taku. Tā no Burtnieku centra ved uz dabas daudzveidības ziņā vienu no unikālākajām vietām Ziemeļvidzemē. Te pie Ēķinupes ietekas ezerā gadu simtos ir izveidojušās dažādiem, pat retiem augiem bagātas palieņu pļavas, kuras regulāri bagātina palu ūdeņi. Daudzveidīgā augu valsts savukārt te dod patvērumu ļoti daudzveidīgajām, vairāk nekā 1000 kukaiņu, gliemežu un citu bezmugurkaulnieku sugām. Te stāvošu ūdeni apdzīvo sīkspāre, pļavas ezera krastos baldriāna pļavraibeņi. Vērīgie te pamanīs raibgalvas purvuspāri, spilgto purvuspāri un pat ļoti reti kaut kur citur pamanāmo taurenīti — zirgskābeņu zilenīti.

Novērtē Burtnieka smilšakmens atsegumus

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Sākas visā Latvijas teritorijā notiekošās «Dabas skaitīšanas» otrā sezona. «Katrs individuāli, kuram uzticētas noteiktas teritorijas, arī biotopi, sāk, kad vien jau var un kad daba to atļauj,» teica pie Burtnieka stāvkrasta sastaptais Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols.

Talkas vajadzība Mazsalacā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Arī Mazsalacai ir savi, var pat teikt, dārgakmeņi. Par 92 tādiem novada un tuvējās teritorijās ģeologu pamanītajiem vēsta Mazsalacā Salacas labajā krastā netālu no upē diezgan paslēpti gulošā Šķesteru dižakmens (4,2 x 3,6 x 2,6 m un nezin cik vēl upes dziļumā) Ziemeļvidzemes ģeoparkā pirms gadiem uzstādītais informatīvais stends «Mazsalacas akmeņi». Tajā lasāms akcents, ka šī ir īpaši nozīmīga ģeoloģijas vieta. Diemžēl šis stends pašlaik ir ļoti ieaudzis brikšņos un ir grūti pamanāms gan Salacā laivotājiem, gan saaugušo krūmu dēļ un bez kādas taciņas gandrīz nav pieejams (tikai zinātājs, ka tur tādam stendam jābūt, to var atrast). Iespējams, ka 92 akmeņu atrašanai un aplūkošanai mazsalacieši papildus Skaņākalna takām varētu veidot vēl vienu ļoti interesantu maršrutu tūristiem. Taču vispirms būtu labi, ja jau pavasara talkā no brikšņiem atbrīvotu šobrīd apslēpto informatīvo stendu.

Putnu skaļajās pavasara gudrībās ieklausoties

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kopš tāliem gadiem, kad tās aizsāka viens no sava laika gudrākajiem putnu pētniekiem Kārlis Grigulis, aprīlī Latvijā ir Putnu dienas. Valmieras tuvumā  šopavasar šāds pasākums nebija pieteikts, tāpēc atsaucāmies uz lieliska putnu pazinēja (arī lieliska stāstītāja) Mārča Tīruma aicinājumu vērot putnus sestdien Palsmanes parkā, arī gar Palsu un Rauzu.

Pēta mīlestības dažādo dabu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Valmieras teātra Apaļajā zālē rīt pirmizrāde «Mīlestības testamentam».

Svešādās zemes vilinājums

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Par Japānu saka, ka tā visiem ceļotājiem kļūst īpaša. To var iemīlēt vai arī ne, bet esot grūti šo valsti aizmirst.

Skaistumu pilnais «mazais leduslaikmets»

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Dabas untumi (vai likumsakarības) šoziem ir sagādājuši tādus kontrastus, kādus pat grūti atcerēties. Janvārī Latvijā tika pārspēti pat 11 minimālo temperatūru rekordi dažādās vietās (visaugstākā 1. janvārī +7,2 grādi Bauskā un Pāvilostā), bet februārī jau tika pārspēti 4 minimālās gaisa temperatūras rekordi (viszemākā 23. februārī -27,4 Daugavpilī). Šo kraso temperatūras svārstību sekas, dažādus noslīdeņus, krastu nobrukumus tā īsti droši vien ieraudzīsim vien pavasarī. (Arī Gaujas Stāvajos krastos šoziem atkal nogāzušies vairāki pamatīgi koki.)

Drīz atlidos arī Gada putns — pļavu tilbīte

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jau atgriezušās dažas dzērves, ķīvītes, bet ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka putnu masveidīga migrācija šopavasar sāksies vien pēc pāris nedēļām. «Būs īsā laikā ļoti daudz putnu. Viņi pagaidām Polijā vai Lietuvā gaida, un tad būs putnu sprādziens labā nozīmē.»

Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Noticis tas, ko jau vairākus gadus dabas pētnieki tika prognozējuši — lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā — Dauģēnu Lielās (X) alas lielā zāle ir sabrukusi. 11. martā notikuma vietu Mazsalacas pagastā, Salacas upes labajā krastā pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus, apmeklēja Latvijas Petroglifu centra speciālisti.

Ir bijušas vēl aukstākas ziemas

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Dažādās hronikās un rakstos ir interesantas ziņas par ziemu bargumu Baltijā. Daudzas no tām ir nejaušas, subjektīvas, bet jau noteiktākus datus dod ostu arhīvi par navigācijas sākumu un beigām.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai piedalīsieties šī gada "Lielajā talkā"?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 
 
 
 
 

Partneri