Tūrisms un daba

27. aprīlī, kad Gauja Valmierā vēl stipri paloja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādē tika saņemta ziņa, ka no pilsētas centra puses dzelzs tilta virzienā ūdenī krietnā apjomā plūst eļļaina viela. Motorlaivā apsekojot norādīto vietu, dienesta darbinieki atklāja naftas produktu piesārņojumu apmēram 200 m2 platībā un to tūdaļ ierobežoja ar bonām, uzsāka izplūdušās vielas savākšanu.

Jeru pamatskolas audzēkņi skolotāja Jura Alpa vadībā, rūpējoties par putnu ligzdošanas vietām, aprīļa sākumā paveica vēl vienu labu darbiņu. Atkal uz Sedas dīķiem tika aizgādātas un tur izvietotas vairākas mākslīgās ligzdas pīlēm. Līdzīgas jaunie dabas draugi jau bija darinājuši pērn. No līdz šim ierastajām, tradicionālajām tās atšķiras ar to, ka netiek izvietotas uz ūdentilpes gruntī iedzītiem stabiem, bet gan izvietotas uz plostiem, kas izveidoti no tukšām plastmasas pudelēm. Tādu jaunveidojumu J. Alps bija izdomājis tādēļ, ka daudzas uz stabiem izvietotās ligzdas ledus, pavasara palos paceļoties, parasti nolauž vai sašķoba. Vairākas šādas peldošas ligzdas jerieši uz šiem dīķiem atgādāja jau pērn un ar laivām tās ieveda ūdeņos, kad ledus bija jau izkusis.

Būtu pavasaris nedaudz siltāks, dabas draugi, kas dodas uz jūrmalu ledus krāvumus vērot, sadzirdētu arī «skanošu» jūru, kad no ledus jau brīvajā ūdens joslā savu riesta dziesmu kā… kau… lit!, kā… kau… lit! skandina kākauļi. Šīs pīles ligzdo tundrā, bet ceļā no ziemošanas vietām Eiropas siltākos ūdeņos — Lietuvā, Polijā, Vācijā —  parasti martā it kā uz iepriekš norunātu randiņu satiekas arī Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī. Veiksminieki, kas dzirdējuši kākauļu bariņa kori, teic, ka tad izklausoties — dzied jūra.

Jau vairākus gadus tikai tie, kam bija drosme vajadzības gadījumā lidot kā putniem, kāpa vērot dabu ļoti nestabilajā, pirms daudziem gadiem slietajā Sedas purva skatu tornī Jērcēnu pusē.

Jau stāstīju par būriem, ko Jeru skolēni izlika gaigalām pie Burtnieka. Toreiz nepateicu, ka šo būru veidojums ir oriģināls, skolotāja Jura Alpa paša izdomāts. Atšķirībā  no ornitologu līdz šim gaigalām ieteiktajiem būriem šiem apakšējā daļa nav vis plakana, bet arī plati atvērta V veidā.

Valmierā, viesu mājā «Luca», otrdien notika Valmieras, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada tūrisma uzņēmēju un profesionāļu konsultatīvās padomes tikšanās.

Šaubu laiks

Kad nesen uz 15 darbības gadiem atskatījās Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, runātāji kā ieguvumu vērtēja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības, it sevišķi pašvaldību darbinieku, domāšanā — attieksmē pret dabas vērtībām.

Otrdien uz Burtnieka sniga un puteņoja tā, ka jau pārdesmit metru no krasta nepieredzējušam makšķerniekam nācās piedomāt, kā bez kompasa atpakaļceļu rast. Tādu rūpju gan neesot burtnieciešiem Ģirtam un Andžam, kurus cauri baltajam sniega aizkaram izdevās pamanīt pie āliņģiem netālu no Grišas kanāla. Vietējie vai ar pakausi jūtot, uz kuru pusi ir krasts, un, ja vien atbilstoši saģērbjoties, makšķerēšanai piemērots laiks esot gan putenī, gan 20 grādu salā, arī atkusnī. Nepiemērotas ir vien tās dienas, kad tomēr uz darbu jāiet.

Valmiera var lepoties ar visai bagātu putnu sugu daudzveidību pilsētā. Pēdējos gados šeit novēroti 110 šīs sugas pārstāvju. Kopumā visā Latvijā ligzdo ap 200 spārnotajiem. Pienākot ziemai, kā ikkatru gadu, cilvēks steidz palīdzēt šeit ziemojošajiem putniem. Reizēm šī palīdzība mēdz būt arī kaitējoša.

Tā var teikt, pārlūkojot ikgadējam konkursam Burtnieka lielā zivs pieteiktās trofejas 2012. gadā. Jāatzīst, ka pērn Burtnieks ne vienmēr lutināja makšķerniekus ar bagātīgiem lomiem, tomēr kopumā grēks būtu žēloties: bija labi lomi gan ziemā uz ledus, gan maijā un jūnijā, gan arī rudens cope četras nedēļas bija tik ražīga ar liela izmēra līdakām, līdz novembra beigās krita Burtniekā pievārētas līdakas rekords! Tas tagad pieder jau 17 gadus Burtnieku ezeram uzticīgam Preiļu makšķerniekam Normundam Ivzānam — ar savu uz velci noķerto 17,6 kg smago un 124 cm garo zaļsvārci viņš, protams, atzīts par pašvaldības organizētā konkursa Burtnieka lielā zivs 2012 uzvarētāju kategorijā Lielā līdaka.