11. Decembris, 2018
Vārda dienu svin: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Pilsētās un novados

«Mežiņu» truši Eiropas čempionātā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

No 5. līdz 11. novembrim Dānijas pilsētā Herningā norisinājās 29. Eiropas sīkdzīvnieku izstāde. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» sastāvā šajā lielajā izstādē piedalījās arī Kocēnu novada Šķirnes trušu saimniecība «Mežiņi» ar truškopi INGUNU VALDMANI priekšgalā:

Beļģis Fransuā izvēlas dzīvot Latvijā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pirms divdesmit gadiem Tezē ciematiņā Francijā, kur bija sapulcējušies Tezē kopienas jaunieši no visas pasaules, kādā no tikšanās grupām bija iekļāvies arī tolaik jaunais beļģis Fransuā Kalē. Kādā vakarā pie ugunskura divi puiši no Latvijas ģitāru pavadījumā dziedāja tautasdziesmas. «Viņi dziedāja tik labi! Un tās ģitāras bija – vau! Katru vakaru pie viņiem sēdēju, un mani pieņēma, iedeva savu ģitāru (esmu mūziķis, spēlējis ar dažādām džeza grupām, pārvaldu dažādus instrumentus, bet mīļākais ir kontrabass). Tur sajutu tādu mieru! Pēc nedēļas visi brauca atpakaļ uz mājām, un latvieši mani uzaicināja ciemos. Man bija jāskatās kartē – kur tas ir, kā uz to Latviju var aizbraukt? Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Par manu pirmo ceļojumu pie jaunajiem draugiem varētu sarakstīt grāmatu, tas bija amizanti un ilga divas dienas un divas naktis.

Par devumu savai pilsētai

Reģistrēties, lai varētu balsot
4

Valsts skaistās jubilejas reizē Valmiera bija izvēlējusies saviem godināmajiem pateikties uz teātra skatuves.

Latvijas kontūrskrējienā izdzīvojam valsts 100 gadus

Reģistrēties, lai varētu balsot
4

Latvijas valsts pasludināšanas dienā 18. novembrī, izskrienot, izstaigājot un izbraucot ar velosipēdu Latvijas kontūru, Valmieras sportiski aktīvie patrioti teju izdzīvoja mūsu zemes 100 gados izjusto. Ikkatrs no apmēram 160 dalībniekiem, tāpat kā Latvija savā gadsimta gājumā, varēja gan izvērsties plašā un raitā ceļā, gan līkumot pa šauru un piņķerīgu taciņu. Tāpat nācās spēkus pielikt pret grumbuļainu pacēlumu un kā svinot draiski laisties lejā pa gludu kalnu. Varēja atkal būt ne tikai ik dienu skatītās vietās, bet arī nokļūt šķietami aizmirstā apvidū, kur, liekas, izsenis neviens kāju nav spēris. Tāpat, kā pēc pasūtījuma, pāršķirstot Latvijas vēsturi, pilnai emociju buķetei nāca klāt mākoņi un skaidrs laiks, lietus šaltis, brāzmains vējš, pat sniega pārslas... Un tomēr galu galā un turpinājumā – gaišs debesjums un sildošs saules stars.

Pieredzes apmaiņas brauciens «Ieraugi pats savām acīm»

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Laiks, kad padarīti pēdējie rudens darbi, līdz gada nogalei ir tāds klusāks periods, tādēļ īsti piemērots, lai dotos apmeklēt tuvākus un tālākus Latvijas novadus. Biedrībai «No Salacas līdz Rūjai» pieredzes apmaiņas brauciens rudenī jau ir kļuvis par tradīciju. Pērn pabijām Liepājas pusē, kur iepazināmies ar lauku teritorijā realizētajiem uzņēmēju, biedrību un pašvaldību projektiem, bet šoruden apmeklējām Gulbeni un Alūksni.

Augsts novērtējums skolu muzejniekiem

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Rīgā, Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, notika BJC «Skolēnu pils», Rīgas interešu izglītības metodiskā centra un skolu vēstures muzeju valsts simtgadei veltīts festivāls «Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai». Tajā plašā spektrā sevi apliecināja dažādu tautību skolas: lietuviešu, poļu, igauņu, krievu, vācu un latviešu, prezentējot skolas vēsturi, izdejojot un izdziedot sev raksturīgo.

Bērzaines brīvprātīgie ugunsdzēsēji saņem VUGD Goda rakstu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

12. novembrī VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas Apes postenī notika Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes svinīgais apbalvošanas pasākums. Tā laikā VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš un VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris pulkvedis Jānis Skrastiņš pasniedza Bērzaines pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai VUGD Goda rakstu par veiksmīgu sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu.

Latvija – tie esam mēs!

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!

Sarkanbaltsarkanais virs Valmieras

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

Rencēnietis Latvijas proklamēšanā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Viļa Rīdzenieka vienīgajā fotogrāfijā, kas uzņemta 1918. gada 18. novembrī, Latvijas valsts sākotnes vēsturisko personību vidū ir arī Jānis Alfrēds Bērziņš (pēc izpētes Nr.12.) no Rencēnu pagasta «Vecostermaņiem». Pirms trim gadiem Rencēnu pamatskolas skolniece Elīna Bombaka kopā ar muzeja vadītāju, piedaloties konkursā «Vēsture ap mums», nolēma iepazīties un apkopot uzziņas par cilvēku, kurš bijis klāt valsts dzimšanas laikā. Saliekot kopā uzzināto no Intas Pētersones Rencēnu vēstures grāmatas, tiekoties ar Ilonu Grasi (viņas māte ir J. Bērziņa māsīca) un no Ilgvara Butuļa un Gunāra Janaiša grāmatas «Valsts pirmā», atklājās, ka J. Bērziņam vienīgajam no 38 Latvijas Tautas padomes locekļiem nav ierakstīts mūžībā aiziešanas gads, tikai norāde – 196?. Izpētot iespējamos materiālus, meklētais netika atrasts. Tikai pirms mēneša laimīga sagadīšanās palīdzēja. Paldies Rūjienas muzeja vadītājai Līgai Siliņai, kura, meklējot sev vajadzīgo, nokļuva pie svarīgiem J. Bērziņa dzīves materiāliem un foto. Rīgā dzīvo viņa sievas māsas Mildas meita Mirdza Lapsa, ar kuru Līga tikās klātienē. Atrasta arī vieta, kur apglabāta J. Bērziņa ģimene, tikai nekādas norādes. Ir taču pelnījis plāksnīti?...

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 
 

Partneri