Ja ierunājas sirds, izmēram nav nozīmes!
«Tolaik vēl dzīvojām dzīvoklī, kad abi vecākie bērni bija sadomājušies par kaķīti, pie tam kādu īpašāku. Tā mājās ienāca īsspalvainā persiete Pamela.
«Tolaik vēl dzīvojām dzīvoklī, kad abi vecākie bērni bija sadomājušies par kaķīti, pie tam kādu īpašāku. Tā mājās ienāca īsspalvainā persiete Pamela.
Pieļauju, ka daudzi no mums bērnībā vai jau patstāvīgajā dzīvē lolojuši domu par SAVU kaķīti vai sunīti. Valmierietes AIGAS BALULES vēlēšanās piepildījās, kad viņa satika mazulīti MIU.
Tiklīdz iestājās ziema, mans seniors, runcītis Semjons, kurš jaukā laikā ļoti labprāt dzīvojas pa pagalmu un pašam vien zināmām vietām ārpus tā, no mājas nu iziet negribīgi un uz īsu brīdi. Aizdomājos, kur sniegputenī un spelgonī paliek kaķīši, kuriem nav ne māju, ne saimnieku, kas vienmēr raugās, lai bļodiņa būtu pilna? Vai ir kāds, kas arī par viņiem iedomājas?
Ar VUGARU ECMANI iepriekš tikāmies pirms dažiem gadiem. Toreiz viņš «Sirdsāķīšiem» stāstīja par saviem četrkājainajiem mājiniekiem – izglābtajiem mopšu šķirnes sunīšiem. Biju pārliecināta, ka stāstam par šīs ģimenes sirds dāsnumu noteikti ir turpinājums. Un nekļūdījos! Šoreiz pie «Sirdsāķīšiem» kopā ar Vugaru ciemojās arī SANTA.
Valmierietes INETAS IVĀNAS britu īsspalvaino kaķu audzētavai «Inces Mincis», kas dibināta pašās 2010. gada beigās, sertificēta un reģistrēta World Cat Federation (WCF) un ir Latvijas Felinoloģijas asociācijas «Felimurs» sastāvā, šo skaisto, gudro un inteliģento minču audzēšanā un selekcionēšanā uzkrāta krietna pieredze.
Kaķis ģimenē. Vairāk rūpju vai vairāk prieka un mīlestības? Par meinkūna šķirnes kaķi Carrado stāsta valmieriete ANDRA RŪSE.
Brīvo laiku dabā labprāt pavada ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi. Diemžēl ērces nešķiro, kam piesūkties, un nereti kož arī suņiem, bet tas ir ļoti bīstami, jo suņiem neveidojas imunitāte pret ērču pārnēsātajām slimībām.
Līdz šī gada pavasarim Rufo (oficiāli Delikatina Ruffus Lex-Tes) dzīvoja lielas pilsētas daudzdzīvokļu mājā, kur no rīta līdz vakaram gaidīja no darba pārnākam savu saimnieku, kopā ar rūdītu, nešpetnu runci, kas sunīti nemitīgi uzraudzīja.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
«Ja es tagad skaitītu kopā visas nopirktās, saliktās un jau tālāk atdotās puzles, tad būtu daudzi desmiti,» saka Sarmīte Bauģe. Viņa ir valmieriete, kura jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Forkarbijā, kas ir ciemats netālu no Upsalas, bet aizraušanās, kas tagad aizņem lielu daļu brīvā laika, ir cieši saistīta ar došanos turp un mājup pa jūras ceļu.
11. un 12. februārī Valmieras Olimpiskajā centrā notika tradicionālās Nacionālās suņu izstādes «VALMIERAS UZVARĒTĀJS 2023» un «VALMIERAS KAUSS 2023».
«Viss sākās ar kaķēnu, kurš 2020. gadā ienāca mūsu dārziņā «Galasegļos». Bijām tur aizbraukuši, lai aplaistītu siltumnīcu, parušinātu dobes. Ieradāmies ar lielu bērnu pulku, tostarp diviem pašu bērniem, iekūrām grilu.
Ziemassvētku dāvanu iesaiņošanai ik gadu tiek izmantots liels daudzums iepakojamā materiāla.
Valmierieši ir acīgi, zināja stāstīt, ka iepriekšējam Valmieras mēram un bijušajam Saeimas deputātam INESIM BOĶIM ir jauns suns. Tas taču iemesls satikties!
«Nāc, paskaties, te mums top jauns voljers. To mūsu Sveķiks uzbūvēja,» aicina Valmieras dzīvnieku patversmes saimniece Iveta un piebilst, ka tas nav vienīgais Svetas brīvprātīgais darbs dzīvnieku labā. Saprotu, ka man noteikti ar viņu jāaprunājas. Pēc tikšanās ar šo brīnišķīgo, nesavtīgo cilvēku SVETLANU VINCUKOVU esmu pārliecināta, ka viņa noteikti ir pelnījusi atzinību ne tikai patversmes, bet novada līmenī, varbūt pat Goda cilvēka nosaukumu.
Par SOS Valmieras ģimeņu atbalsta centra vadītāja EDIJA PĒTERSONA saprotošo attieksmi pret darbinieku dzīvnieku atrašanos ciematā un viņa paša draudzīgajiem kaķīšiem, kuri saimniekam ofisā palīdz strādāt, biju dzirdējusi vairākkārt. Nu ko, jābrauc iepazīties!
Mājās ienāk Dzīvesprieks
«Man bija ļoti iepaticies kolēģes Kavaliera Kinga Čārlza spaniels Frenkijs, ko viņa ņēma līdzi uz darbu SOS ciematā. Vienmēr draudzīgais Frenkijs mani sagaidīja, sarunājās ar mani.
Kad viesojos pie Barbas Vilimas, no astoņiem metiena kucēniem pie jauniem saimniekiem vēl nebija tikuši pieci taksīši.
Uztura paradumi izveidojas bērna pirmajos dzīves gados. Ja vecāki pieradina bērnu pie cukuru saturošiem produktiem, nav brīnums, ka paaugoties bērnam ir kāre pēc saldumiem, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs veselību, tai skaitā zobus.
Tikai 29% bērnu, kuri aug vairāku bērnu ģimenē, ir sava atsevišķa istaba, savukārt 71% bērnu dala istabu ar vēl kādu brāli vai māsu, retāk – ar kādu no ģimenes pieaugušajiem, liecina «Bonava Latvija» veiktā aptauja.