Būs iespēja palielināt ienākumus

Lielākā daļa algotā darba darītāju maksās mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo likme tiek samazināta par 3% — no 23% uz 20%, t.i., mēneša ienākumiem līdz 1667 eiro — 20%, bet mēneša ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667 eiro, — 23%. (Piemērs: Ja mēnešalga ir 2000 eiro, tad no 1667 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no atlikušās starpības 333 eiro apmērā — 23%.)

Vienlaikus tiks ieviesta arī progresīvā IIN likme, kas skars lielo algu saņēmējus. Proti, gada ienākumiem līdz 20004 eiro tiks piemērota 20% IIN likme, gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20004 eiro, bet nepārsniedz 55000 eiro, — 23%, bet gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 55000 eiro, — 31,4%. (Piemērs: Ja gada ienākumi ir 20100 eiro, tad no 20004 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no 96 eiro — 23%.)

Tāpat ar nākamo gadu pieaugs atvieglojuma apmērs par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro līdz 200 eiro. Atvieglojums par apgādājamajiem pieaugs arī turpmāk — 2019. gadā līdz 230 eiro, bet 2020. gadā līdz 250 eiro mēnesī.

Ar 1. janvāri būs mainīts solidaritātes nodokļa sadalījums, 1% novirzot veselības aprūpes finansēšanai jeb obligātajai veselības apdrošināšanai, 6% — sociāli apdrošināto personu jeb fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, 4% — nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, bet 10,5% novirzot IIN sadales kontā. Jāpiebilst, ka solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai, atbilst 1% nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5% attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.

Minimālā alga 2018. gadā pieaugs no 380 eiro līdz 430 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka arī nodokļu izmaiņu dēļ minimālās algas saņēmējs bez apgādājamiem nākamgad uz rokas saņems par 58 eiro vairāk.

Būs lielāks finansiālais atbalsts ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Papildus esošajai pabalsta sistēmai darbosies jauns mehānisms — piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu bērnu audzināšanu būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem — 66 eiro mēnesī, par katru nākamo piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro, par pieciem — 166 eiro, par sešiem — 216 eiro mēnesī, par septiņiem — 266 eiro mēnesī utt.

Papildu pabalstu saņems audžuģimenes. Pabalsts bērna uzturam līdz 6 gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no 7 līdz 17 gadiem 258 eiro (līdz šim attiecīgi 95 eiro un 114 eiro). Atlīdzība audžuģimenei par bērnu audzināšanu būs atkarīga no aprūpējamo  bērnu skaita — par vienu bērnu tie būs 171 eiro, par diviem — 222 eiro, par trīs un vairāk bērniem — 274 eiro (līdz šim — 113,83 eiro neatkarīgi no bērnu skaita).

Senioriem pārrēķinās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pensijas palielināsies cilvēkiem, kuri tās sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pārrēķinās automātiski, senioriem papildus nekas nebūs jādara.

2018. gadā sāksies pāreja uz jauno valsts veselības aprūpes sistēmu, kas pilnībā sāks darboties 2019. gadā. Pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems ne tikai personas, kuras veic sociālās iemaksas, bet arī iedzīvotāju grupas, kas no tā atbrīvotas: pensionāri, bērni, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai ir pilna laika studējošie u.c. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu varēs saņemt personas, kuras pašas veiks veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā — 1% no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī (51,60 eiro gadā). Jāpiebilst, ka 2018. gads ir pārejas periods — ikviens iedzīvotājs pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Personām, kurām jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, tas būs jādara 2018. gada otrajā pusē.

Lai uzlabotu medikamentu pieejamību, nākamgad no 75% līdz 100% palielināsies to zāļu kompensācijas apjoms, kas paredzētas Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem.

Ģimenes ārstu prakšu darba kārtībā paredzēts, ka ģimenes ārsta praksei vienu reizi nedēļā jānodrošina pacientu uzņemšana no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā — pieņemšana līdz plkst. 19.00.

2018. gadā valsts papildus apmaksās ap 400 tūkstošiem izmeklējumu, konsultāciju un citu ārstēšanas pakalpojumu, līdz ar to 2017. un 2018. gadā rindas būs samazinājušās kopumā par 40%. Papildu finansējums piešķirts arī onkoloģijas, sirds un asinsvadu, diabēta slimību ārstēšanai, endoprotezēšanai, dienas stacionāriem un rehabilitācijai. Pirmo reizi plānotas septiņas valsts apmaksātas aknu transplantācijas, kā arī izveidots speciāls budžets reto slimību ārstēšanai.

Grozījumi Izglītības likumā nākamgad paredz sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu. Lai saņemtu sociālo atbalstu, kopējam darba stāžam izglītības iestādēs būs jābūt vismaz 25 gadiem; tā maksimālais apjoms paredzēts līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu augstskolām un vecākiem, no 2018. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniski saņems datus no Valsts informācijas izglītības sistēmas par augstskolās studējošajiem. Tas nozīmē, ka tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūs pašiem jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID.

Lai paplašinātu iespējas Latvijā piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, 2018. gadā atbalstu — valsts garantijas — mājokļa iegādei saņems ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī personas, kuras ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un vēl nav sasniegušas 35 gadu vecumu.

Plašāk ar izmaiņām tiesību aktos var iepazīties apkopojumā Ministru kabineta mājaslapā.