Burtnieku draudzes dēliem
Augusta svētdienas pēcpusdienā Burtnieku baznīcā pulcējās ļaudis, lai piedalītos dievkalpojumā, lai dotu godu Dievam, pieminētu un atcerētos kritušos varoņus — Burtnieku draudzes dēlus no Burtnieku, Rencēnu un Jaunburtnieku (tag. Bērzaines) pagastiem.
Tie bija varoņi, kuri atdevuši savu dzīvību Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Viņu vārdi iekalti piemineklī Varoņu birzī, kas ierīkota 1934. gadā uz Burtnieku draudzes zemes. Katram kritušajam iestādīts ozoliņš, un 1937. gada 15. augustā tur atklāts piemineklis.
Pēc dievkalpojuma visi devās gājienā uz Varoņu birzi, lai teiktu pateicības runas, dziedātu dziesmas, noliktu ziedus kritušajiem varoņiem un aizdegtu svecītes. Aktieris Mārtiņš Liepa sagaidīja klātesošos ar Jāņa Akuratera dzejoli «Latvju kareivja lūgšana» un pēc pagasta vēstures materiāliem sagatavoto uzrunu:
««Ja mēs šinī akmenī lasīsim ne tikai vārdus, kas tur iekalti, bet skatīsim latvju tautas grūtības un ceļus gadu simteņu garās nebrīvības dienās, tad mēs gaiši redzēsim savus nākotnes uzdevumus. Latvija nedzīvos vienu gadu simteni, bet neskaitāmus gadu simteņus, jo tauta, kas prot cienīt savu dzimteni un varoņus, mūžam nemirs...» Šādus vārdus saka ministrs Alfrēds Jēkabs Bērziņš 1937. gada 15. augustā — dienā, kad atklāj tēlnieka Nikolaja Maulica veidoto pieminekli 56 Burtnieku, Rencēnu un Jaunburtnieku draudzes locekļiem, kuri krituši Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņu laikā.
ASTOŅDESMITGADĒ. Pie pieminekļa kritušajiem. Regīnas Šaltes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv