Brenguļos tīk dzīvot alus gariņiem
Kā jau vēstīts, nupat Dikļos notikušajā Latvijas labāko alus darītāju apbalvošanas pasākumā divas galvenās atzinības — Ģerboņa rakstus — saņēma arī viens no Beverīnas novada veiksmīgākajiem uzņēmumiem SIA «Abula». Latvijas alus gada balva 2016 brenguliešiem tika pasniegta nominācijā Labākais kāpinājums eksporta tirgū mazo alus darītāju grupā. Savukārt otru atzinību uzņēmums saņēma par alu «Brenguļu tumšais», kas tautas balsojumā par populārāko tumšo alu bija savācis visvairāk balsu.
Alusdarītava Brenguļos būtībā ir ģimenes uzņēmums, kurā brāļi JURIS un MĀRIS FREIVALDI ar savām ģimenēm ir sadalījuši dažādus saimniekošanas pienākumus.
Pats galvenais darbs — alus brūvēšana — nu jau gadiem ir Māra atbildībā. Tādēļ viņam arī jautāju:
Kāds ir brūvēšanas vai cits noslēpums, ka jums iznāk tik garšīgs alus un tautas balsojumā pārspējāt daudzu citu brūžu alu?
Māris: «Var jau izstrādāt visādas receptes, bet galvenais mums pašiem ir bijis saprast, ka jāražo tāds alus, kādu cilvēki labprāt dzer, kāds garšo. Ir pat tā, ka nevaru atļauties taisīt tādu alu, kādam it kā vajadzētu būt pareizi brūvētam. Ir vispirms jāizjūt, jāpamana, kāds alus aiziet. Tas pats sakāms arī par gaišo alu. Lai gan populārākais ir tumšais, jāraudzē tomēr arī gaišais, jo Rīgā pēc tā ir lielāks pieprasījums. Daži domā — neņemšu tumšo, jo tas ir pārāk stiprs. Bet abas Brenguļu alus šķirnes ir vienādā stiprumā, līdz 5,5 procentiem alkohola.
Īpašu noslēpumu mums alus brūvēšanā būtībā nav. Miežu iesalu pērkam tepat no vietējā LATRAP. Apiņi gan jāiepērk Čehijā, jo Latvijas neder, te tiem pārāk maz saules. Raugu mums izgatavoja mikrobiologi, nu to pavairojam paši. Ar to gan jāapietas vai visprātīgāk: ja pazaudēsim vai sabojāsies, var gadīties, ka vairs tik labu nedabūsim.»
Pareizais ūdens
Alus brūvētājs uzskata, ka daļu no Brenguļu alus tīkamās, īpašās garšas dod arī labais, no vairāk nekā 80 metrus dziļa urbuma nākošais kvalitatīvais ūdens. Ūdens tiešām «nāk», jo no zemes slāņiem paceļas kā geizers, ar spiedienu. Sūknis vajadzīgs vien, lai to aizpumpētu uz vajadzīgo vietu. Nekādu noslēpumu jau arī šajā ūdenī neesot, jo ūdens tiek sagatavots īpašā iekārtā, kurai var pasūtīt, kādu ūdeni vajag. Valmieras apkaimē visi dziļurbumu ūdeņi satur pārāk daudz dzelzs, tādēļ pirmā prasība ir noņemt šo alum nevajadzīgo dzelžainumu. Tāpat tiek noņemta agresīvā ogļskābā un citas gāzes, nevajadzīgie piejaukumi. Atstāj to, kas vajadzīgs alum. Tā Māris savā pieredzē ir iekrājis atziņu, ka alus brūvēšanai nepieciešams ūdens, kuram ir nedaudz palielināta cietība, kaļķa klātbūtne. Savukārt ūdens, ko sūknē uz katlumāju, tiek mīkstināts, jo tur kaļķis katliem tikai skādē. Pats būtiskākais ir, ka ūdens no dziļurbuma vienmēr ir mikrobioloģiski tīrs. Reizē ar to nekādas baktērijas nevar patraucēt rauga sēnēm rūgšanas procesā.
SĀKUMS. Alus brūvētājs Māris Freivalds vērtē uzbriedināto miežu iesalu. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv