16. Oktobris, 2018
Vārda dienu svin: Daiga, Dinija

Bijušais oktobrēns

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Bijušais oktobrēns

Reizēm tā vienkārši gribētos sākt no baltas lapas, bet pagātne pinas pa kājām kā nepabarots kaķis. Arī atmostoties no padomju laika, tantes un onkuļi domāja, ka viss sāksies no jauna, ka sasniegts zināms nulles punkts. Pārliecība, ka turpmāk paši rakstīsim valsts vēsturi, bija sīksta un dzīvelīga.

Ne reizi vien dzirdu apgalvojumu, ka mūs sagandējusi tā padomju laika domāšana, ka 25 gadi ir vāji bērna soļi skaistajā brīvībā. Tomēr ikreiz, kad kāds mēģina iebraukt tikai vienā galējībā, manī pieaug zināms protests. Protests pret nosacījumu kaunēties par savu vēsturi. Pilnīgi neizbēgami, viss, kas bijis «krievu laikos», esot bijis slikts, taču tie ir meli.

Tā bija mana bērnība. Es piedzimu LPSR, un man ar politiskajām ideoloģijām tolaik nebija nekāda sakara, vismaz dzīvojot savā pagalmā un spēlējoties ar kaimiņbērniem. Pieaugušie runāja, spriedelēja un varbūt arī kaut ko secināja, bet mēs, astoņdesmito gadu bērni, pat nesajutām pāreju no sociālisma kapitālismā. Mēs bijām aizgrābti ar bērnības izdzīvošanu, tāpēc es allaž jūtos slikti, ja manu pagātni mēģina izdzēst, kaunināt vai apzīmogot.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
13. Marts, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Arī bijušais oktobrēns

Drusku nesaprotu par ko žurnālistei tāds satraukums. Esmu savu bērnību pavadījis un kopumā 50 gadus nodzīvojis padomju laikā, bet neviens līdz šim nav mani nosaucis par padomju laika palieku vai citādi pārmetis manu dzīvošanu tajā laikā. Drīzāk otrādi, mēs, manas paaudzes cilvēki, reizēm ar bažām noskatāmies šodienas tīņos, kuriem nav iespējas iegūt gan fizisko rūdījumu , gan savām rokām nopelnīt pirmo naudu strādjot kolhoza biešu vai linu laukos. Par bērnību jāsaka, ka tā taču ir visu mūsu "laimes zeme". Neatkarīgi no valsts iekārtas. Bērnībā es arī nesapratu, pareizāk nepratu izvērtēt, ko vectēvs, brīvības cīņu dalībnieks, stāstīja par tām , nesapratu arī padomju murgus ,kurus man borēja galvā kā oktobrēnam un pionierim. Bet saprašana jau nāk vēlāk ar mācību, dzīves pieredzi. Tagad ar godbijību uzvelku pie mājas sarkanbaltsarkano karogu, un nebūt nekaunos par to ka esmu dzīvojis sociālismā. Vienu gan pasaku, nekad un nemūžam negribu atpakaļ padomju laikos.

Lielisks raksts pārdomām

Nebiju oktobrēns, pat ne pionieris, bet arī padomju laikā dzīvoju vien savas bērnības, jaunības dzīvi un uztvēru pasauli tādu, kādu uztvert man to piedāvāja gan kaimiņu bērni, gan vecāki, citi pieaugušie un skola. Tad ko man tagad darīt, ko vainot, ja man ne kaimiņos, ne arī rados negadījās neviens, kurš varēja izstāstīt, cik laba dzīvošana bija ulmaņlaika Latvijā, kā notika, kā tagad saka, Latvijas okupācija 1940. gadā. Arī par visu zemnieku sadzīšanu ar varu kolhozā, man priekšstati neradās, jo pirms tam mani vecāki bija sīkzemnieki, kas bija smagi strādājuši, lai ar diviem zirdziņiem pagūtu savu zemi apstrādāt un ražu novākt.Kolhozā zemes darbus jau darīja traktori un mans tēvs bija traktorists. Māte fermā slauca govis. Sākumā gan ar rokām un vakaros sūrojās ,ka rokas piekusušas. Bet drīz vien arī fermā parādījās slaukšanas aparāti. Mūsu kolhozs rajonā kļuva par vienu no labākajiem, visi pelnīja labi. Mums jau sava neliela māja bija, bet tie, kuriem nebija, uzbūvēja sev jaunas. Vecāki mani un māsu varēja izskolot, tiku pie augstākās izglītības.
No kurienes man tajos gados varēja rasties pārliecība, pat doma, ka tāda dzīvošana Padomju Latvijā ir nepareiza? Es arī komjauniešos iestājos, jo tur bija labākie draugi un notika ne vien politnodarbības ,bet ļoti daudzi interesanti pasākumi. Sliktie man bija ne jau kolhoza priekšsēdētājs, ne partordze, bet gan tie, kas viņus, kā arī vēlāk padomju varas dažādus pasākumu nolamāja un zākāja. Man tika iestāstīts, ka viss sliktais, arī daudzu latviešu izvešana ir bijusi Staļina personības kulta diktēti noziegumi, bet Chruščovs šīs kļūdas nu ir izlabojis. Tādēļ kļuvu par diezgan pārliecinātu padomju varas aizstāvi arī savā domāšanā. Vien kad dzīvē saķu redzēt, kā partijas nomenklatūras kadri vārdos saka vienu, bet darbos gluži citu, pirmie kampj visādus labumus, mani uzskati sāka mainīties. Es pieļauju, ka laikā, kad domāju, ka padomju vara ir pareizākā vara, esmu pat par pretpadomju darbībām kādam ziņojis un nu arī esmu tajos "čekas maisos". Bet, vai mani drīkst saukt par stukaču, Kangaru, latviešu tautas nodevēju? Vai man nu no kauna vai pazemē jālien par to, ka skolās biju teicamnieks un visas mācības (arī marksismu) cītīgi apguvu un pēc šīm zināšanām arī centos savu dzīvi veidot? Šodien, kad it kā zinām (vai tiešām zinām, varbūt atkal gudri tiekam maldināti?) daudz ko vairāk, var jau, saucot ļoti patriotiskus lozungus, nosodīt visus, kas padomju gados rīkojušies nepaatriotiski, tātad nodevīgi. Bet arī tad taču civēki dzīvoja katrs savu dzīvi pēc savas sapratnes par pareizumu un nepareizumu. Vai kāds var apgalvot, ka nākamās paaudzes vērtēs, ka tā ,kā dzīvojam, lemjam, balsojam šodien, ir pareizi?
Paldies žurnālistei par rosinājumu uz šīm ļoti personiskām pārdomām!

Par to pašu

Ja tiešam toreiz kļuvi par "stukaču"no laba prāta, tad jau nu labāk būtu paklusējis.

Kas ir stukačs?

Kādēļ paklusēt, ja sava naivuma ,vai nezināšanas dēl man nebija pat nojausmas, ka tad kaut ko sliktu daru? Vēl ilgus gadus pēc Atmodas skolās bija tie paši skolotāji un skolu direktori, kas man mācīja Marksa un Ļeņina gudrības un nosodīja kapitālistu tīkojumus. Es mācījos cītīgi un atbilstoši šiem uzskatiem arī rīkojos, kad uzzināju, ka daži gados vecāki puikas, kas pat mācības kavēja un ,kā arī toreiz teica, nāca no sliktām ģimenām, bija sadomājuši tieši 18. novembrī kolhoza lielo govju fermu ar visām govīm nodedzināt? Kuram no tā tad būtu kaut mazākais labums? Zaudējumi būtu ne jau padomju varai un, kā tagad saka, okupantiem, bet gan kolhozniekiem, kuri par savām izstrādes dienām togad saņemtu daudz mazāk, vai pat nemaz. Ferma (gan jau bez govīm) pati sabruka, kad pajuka kolhozs un sākās privātā saimniekošana, kuru tikai nedaudzi prot, un Latvijas zeme tiek atdota ārzemniekiem. Arī es mēģināju sākt patstāvīgu saimniekošanu, bet nepadodas, jo šādu, būtībā mežonīgu tirgus ekonomiku man ne skolā, ne augstskolā nemācīja Bet par izglābto govju fermu nekaunos un jau tad daudzi zināja, ka esmu par tiem puiku nodomiem pateicis. Arī tad mani neviens par stukaču nesauca, vien ļoti slavēja.

Ne oktobrēns, ne pionieris, ne komjaunietis, ne partijnieks

Nesaprotu, par ko jūs, oktobrēni, taisnojaties. Vai kāds jums pārmet, ka bijāt jauni un nezinoši, jo baudījāt savu bērnību? Tā visa tāda muļķīga izrakstīšanās, jo neviens taču jūs nenosoda.

Dažs jau nosoda

Kā redzi no iepriekšējās piebildes, dažs, iespējams, kas no tā laika nezina pilnīgi neko, tomēr nosoda

sveiciens

Pat pensionāriem negribēja maksāt pensijas jo strādājuši okupantiem. Ja arī pensijas tomēr maksā ,tad mazākas nekā trūcīgo pabalstus.Taču padomju laikos tieši atjaunoja karā sagrauto un vēl visu ko piecēla klāt ,pēc privatizācijas par kapeikām un tās pašas kapeikas nevis ieskaitīja pensiju fondā ,bet notērēja.Partijas komitejās strādājošiem darba stāžu nerēķina un bijušos partijas biedrus visur sunī ,piemēram Brigmani un vēl citus. Ik pa brītiņam kāds piesauc ka A. Ameriks bijušais komjaunietis un pat bijušo valsts prezidentu Bērziņu arī apsaukā par bijušo komunistu un tamlīdzīgi. Tūlīt sāks vajāt tos kuri palīdzēja drošības iestādēm un tad jau atcerēsies ka reiz oktobrēna nozīmīti nēsājis.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 

Partneri