Bez dīzeļiem neiztiks

Nupat šonedēļ mūsu Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere savās zaļajās fantāzijās par auto būves perspektīvām tuvākajā nākotnē aizrunājās pat līdz plaši lietojamiem automobiļiem ar ūdeņradi degvielas bākā. Pieļauju, ka dāma salasījusies par daudz dažādu regulu un sākusi fantazēt. Kaut gan — kāpēc ne? Ar viņas mēnešalgu ja ne gluži ūdeņraža automobili, tad kādu budžeta klases elektromobili iegādājies kaut tūlīt! Tikai ko lai dara tie, kas joprojām ikdienā ducina ar vismaz pārdesmit gadus veciem dīzelīšiem vai visai seniliem benzīna dzinējiem? Vaideres kundze, starp Rīgu un Briseli lidinoties, būs aizmirsusi, ka viņas dzimtenē pagaidām vēl krietni tālu pat līdz 1000 eiro uz rokas algas dienā vidējam latvietim, tāpēc tradicionālās degvielas autoparks vēl ilgus gadus godprātīgi pildīs savas funkcijas. Lielākā daļa brauks ar vecākiem vai modernākiem benzīna un dīzeļa dzinējiem, taupīgie — ar gāzi, ļoti bagāti ļaudis ar pašu pirktiem un neliela daļa pašvaldību un valsts ierēdņu — ar valsts dotētiem elektromobiļiem, vēl kāda neliela daļa — ar hibrīdiem, bet īpaši izredzētie — ar ūdeņraža degvielas automobiļiem. Nu, kaut kā tā.