Bērnu izliešana iet uz urrā!
Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā notikušo var vērtēt vismaz duāli. No valstiskā viedokļa esam bijuši uberpaklausīgi mūsu nopietnajiem stratēģiskajiem partneriem no aizokeāna un brīvprātīgi (piespiedu kārtā) gandrīz vai pilnīgi izputinājuši veselu finanšu pakalpojuma eksporta nozari. Sapnis par Latviju kā Austrumu Šveici izsapņots pilnīgi un galīgi, gandarījumam no modrajām acīm saņemot kuslu cerību, iespējams, pēc pāris mēnešiem atjaunot puslīdz normālus darījumus finanšu tirgos ar ASV dolāriem. Jo būs jau tā, kā viņi teiks. Nevis tā, kā mēs gribētu, lai arī cik 3D caurspīdīgi tas būtu pie mums tagad sakārtots.
Blakne nerezidentu darījumu gandrīz pilnīgai nociršanai ir nepatīkama. Kopš ABLV Bank slēgšanas Latvijas banku sektorā notikušas būtiskas pārmaiņas. Var diskutēt, cik tās katrā gadījumā bijušas pamatotas, taču realitātē, kopš tiek skrupulozi vētīti komercbanku klienti, tiek zaudēta ne tikai sliktā nerezidentu nauda, bet arī tie līdzekļi, kurus bankās taupījuši godīgi pašmāju uzņēmēji. Jo konti tiek bloķēti ne tikai riskantiem ārzemju klientiem, bet arī vietējiem uzņēmumiem. Aprīļa beigās banku piesaistīto noguldījumu apjoms Latvijā bija gandrīz 17,8 miljardi eiro, par 13% mazāk nekā pirms FinCEN mājieniem par iespējamiem netīrās naudas darījumiem. Prom aizplūduši — uz citām bankām pasaulē, ne jau vienkārši netīrā renstelē — 2,6 miljardi eiro!