Beigtais zirgs igauņu ēnā

2.Marts, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Mēs gribam noķert igauņus, kuri to, ko tagad Latvijā ekonomikas jomā liek priekšā Latvijas Banka un Finanšu ministrija, savā valstī izdarīja jau 2000. gadā. Savā ziņā kaimiņiem bija vieglāk, jo toreiz Igaunijas ekonomika auga par apmēram 5% gadā, tāpēc viņiem nācās iespringt vien uz pāris gadiem, līdz lietas aizgāja kalnup. Latvija šodien dzīvo sarūkoša tirgus apstākļos: samazinās gan strādājošo, gan preču un pakalpojumu pircēju skaits. Līdz ar to plānotais ekonomikas pieaugums nebūs tik straujš, un pārejas periods, ja vispār reformas notiks, varētu izrādīties ilgāks. Plus jārēķinās ar masīvu budžeta izdevumu daļas — īpaši jau izglītības un medicīnas — spiedienu. Atļaušos citēt Ivaru Godmani otrdienas Rīta Panorāmā: «Mēs no viņiem (igauņiem) atpaliekam 5 līdz 8 gadus. Vai mēs varam precīzi viņus nokopēt? Viņiem dūša vienmēr ir bijusi lielāka, ne tikai dūša, bet arī tas, ka viņi tādos izšķirīgos brīžos koncentrējas.»

Beigtais zirgs pats no sevis kustēties nesāks, pareizi no angļu un singapūriešu pieredzes, valsts pārvaldes darbā nebaidoties no eksperimentiem, secinājis Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Taču kardinālas, sen vajadzīgas reformas ne tikai likumdošanā, bet arī valsts pārvaldē, kur tuvākajos gados varētu atlaist līdz pat 7000 ierēdņu, zināmā mērā saistītas ar esošo lēmēju — Saeimas simtnieka — spēju pašiznīcināties, ziedot sevi uz Latvijas reālas attīstības altāra.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru