Baudīt mirkli, kas atvēlēts
LIJA OZOLIŅA. Staiceles meitene un 20 gadus valmieriete nešaubās: «Iestāšanās Valmieras Valsts ģimnāzijā bija sākums lietām, notikumiem un cilvēkiem, kas tādā vai citādā veidā ir ietekmējuši tālākās gaitas. Man bija divas izvēles — mūzikas vidusskola Cēsīs vai Valmiera. Bet tieši tad parādījās ziņa, ka Valmieras teātris eksperimentālā kārtā uzņem jauniešus teātra klasē. Tajā brīdī konkurss šķita nopietns — etīdes, dziedāšana, tāds diezgan liels pārdzīvojums. Toties iedraudzējos ar Taņu, un viņa joprojām ir mana labākā draudzene, pēc vairākiem Rīgā pavadītiem gadiem arī nu jau sevi stabili varu saukt par valmierieti.
Mūsu studiju laikā kursa vadītājs bija Aigars Vilims, ar mums strādāja Inese Ramute, Ruta Vītiņa, visa pamatnodarbošanās klasei bija teātrī, ko ļoti nopietni uztvērām. Kad Varis Brasla iestudēja Varkaļu pagasta skolotāju, izrādē vajadzēja meitenes. Tā sanācis, ka pirmais ieraksts manā darba grāmatiņā ir jau vidusskolas laikā — Valmieras Drāmas teātris.
No ģimnāzijas laika vissiltākās atmiņas saistās ar dzimtās valodas skolotāju Dainu Sirmo: «Fantastiska skolotāja! Ļoti priecājos par šo sastapšanos, daudz deva viņas stundas, saskarsme, un mana mīlestība uz grāmatām nav mazinājusies. Liels prieks, ka arī skolotājai izdevies atklāt jaunus apvāršņus un viņai ir iznākušas jau divas grāmatas.»
LIJA OZOLIŅA: «Ir vietas un cilvēki, kas iedod citu elpu un redzējumu. Vienā no tādiem brīžiem šogad Stambulā, Turcijā.»Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv