10. Decembris, 2018
Vārda dienu svin: Judīte, Guna

Baltijas jūrā plešas vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru lielas mirušās zonas

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva „Spēks ir tīrā jūrā”. Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

Dzintars Jūra dzied savu dziesmu jūrai
Dzintars Jūra dzied savu dziesmu jūrai

„Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,” norāda Dzintars Jūra, kampaņas “Spēks ir tīrā jūrā” iniciators.

Šogad „Spēks ir tīrā jūrā” ietvaros Dzintars kopā ar draugiem mācīs iedzīvotājiem, kā ikdienā rūpēties par Baltijas jūru, kā arī aicinās valdību rīkoties, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Tāpat arī viesosies lielākajās pašvaldībās, lai inspicētu notekūdeņu nonākšanu upēs, no kurām tie ceļo uz jūru un veiks citas darbības, pievēršot uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim. Sīkāk par „Spēks ir tīrā jūrā” aktivitātēm ikviens var uzzināt Dzintara mājas lapā www.pdf.lv/dzintars.

„Kopā ar Pasaules Dabas Fondu veicām pētījumu, kas rāda, ka gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji Baltijas jūru uzskata par dārgumu, taču tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto zina, ka ūdens ir piesārņots. Tādēļ esam nolēmuši atbalstīt Dzintaru, lai, izglītojot iedzīvotājus, mainītu ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā,” stāsta Agnese Strazda, jūrai draudzīgās SEB bankas korporatīvās komunikāciju vadītāja.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju, krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un katrs 20 Lietuvas respondents (5%).

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu. Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku, to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

„Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātus, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmums, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,” uzsver Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā?

Virtuvē – neizmantot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus. Izvēlēties ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus. Iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā, augušas zivis, neiegādāties nepieaugušas, apdraudētas zivis.

Kustībā – maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu. Cienīt vārīgo jūras un piekrastes dabu.

Ievērojot tīrību un apsaimniekojot atkritumus – atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve! Neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu. Censties samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.

Iesaistoties lemšanā par savu jūru – esi aktīvs un iesaisties sabiedriskajās apspriešanās. Ziņo par nepilnībām, iesaki risinājumus un paud savu nostāju!

Fakti par Baltijas jūru

  • Platība: 377 000 km²
  • Vidējais dziļums: 55m
  • Maksimālais dziļums: 459m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi)
  • Liela daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Baltijas jūrā ir pasaulē lielākās „mirušās zonas”, pie kuru esamības vainojami cilvēki. Kopš 1960. gada „mirušās zonas” ir palielinājušās 4 reizes.
  • Ap Baltijas jūru dzīvo apmēram 90 miljoni cilvēku.
  • Baltijas jūrā ir aptuveni 100 dažādu zivju sugu.
  • Baltijas jūra ir viena no visvairāk noslogotajām jūrām pasaulē – šeit tiek pārvadātas ~15% visas pasaules kravas, kruīza kuģu tūrisms gada laikā pieaug par 12%.
  • Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar aļģēm - zaļganām, toksiskām gļotām, kas patērē ūdenī esošo skābekli. Pavasarī nereti aļģu ir tik daudz, ka ar tām varētu piepildīt 1 000 000 kravas mašīnu. Ja šīs mašīnas nostādītu vienu aiz otras, tās veidotu 12 000 km garu rindu.
  • Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni 30 000 - 35 000 tonnas fosfora.
  • Ūdens Baltijas jūrā apmainās vidēji 35 gados.
  • Pēdējo 25 gadu laikā ir nosusināti 90% visu Baltijas jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas ir samazinājis ap jūru esošās mitrāju platības un to spēju uzsūkt barības vielas no lauksaimnieciskās noteces.
  • Katru gadu Baltijas jūrā notiek aptuveni 150 kuģu nelaimes gadījumi.
  • 2030. gadā Baltijas jūrā kabeļu un dažādu cauruļvadu kopgarums varētu pārsniegt 7000 km.
  • Baltijas jūrā šobrīd ir četras naftas ieguves platformas - trīs no tām pieder Polijai, viena Krievijai. Tikai no Krievijai piederošās platformas vien katru gadu jūrā noplūst vairāk kā 100 tonnas naftas. Pietiek ar vienu monētas lieluma naftas pilienu, lai nogalinātu ūdensputnu.
  • Smago metālu koncentrācija Baltijas jūrā ir 20 reizes augstāka nekā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
  • 19.gs. Baltijas jūrā dzīvoja 10–20 tūkstoši cūkdelfīnu. Šobrīd to skaits varētu būt no 250 līdz 600.
  • Tiek uzskatīts, ka šobrīd Baltijas jūrā ir 59 zivju un dzīvnieku sugas, kas ir apdraudētas vai kuru īpatņu skaits strauji samazinās.

Avots: Pasaules Dabas Fonds

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 
 

Partneri