Azarts ar tomātu garšu
Kolekcijas mēdz būt tik dažādas. Marku, pastkaršu, figūriņu, orhideju. Kāpēc gan ne tomātu? Joprojām neatbildēts ir jautājums, no kura koka sākas mežs, un laikam neviens arī neatbildēs, no kura eksemplāra sākas kolekcija.
«Tomātu parādē» Valmierā par saviem tomātiem nedaudz pastāstīja INESE ZEMEŠA, kuras pūrā nu jau pāri deviņdesmit šķirņu. Jautāju, vai viņa sevi uzskata par kolekcionāri.
Savā ziņā jā. Kad gatavojos «Tomātu parādei», saskaitīju, cik šķirņu man ir bijušas.
Audzēju tik, cik mums ar dēlu vajag, kas dēlam garšo, jo vīrs tomātus vispār neēd. Kad atbrauc krustmeita, tai patīk ieiet siltumnīcā — viena mazo tomātiņu šķirne līdz izstādei vispār netika, jo bija apēsta. Vairāku šķirņu stādus audzēju nu jau divdesmit gadus. Daudzi tos no manis ņem gadu no gada. Šopavasar (vēl 5. maijā bija sniegs) manā neapkurināmajā siltumnīcā uz stādīšanas laiku tomātiņi bija izauguši vien sprīdi gari, bet uzticamie klienti teica: dod tik šurp, tavējie izaugs.
Gadās arī kuriozi. Šogad manus tomātu stādus sākuši arī zagt. Kolēģei iedevu, tā zvana, raud. Teicu: brauc, iedošu vēl. Man liekie stādi bija sastādīti komposta kaudzē. Izrakām, bet arī tos otros nozaga. Ieteicu vairāk nestādīt, apsolīju pievest jau gatavos tomātus.
INESE ZEMEŠA ar krāsaino tomātu ražu.Foto no Ineses personiskā albuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv