Teātra pievienotā vērtība
Šovasar, gaidot jaunās teātra sezonas sākumu, aizdomājos par to, kādēļ tieši vasara ir laiks, kad teātra pasaule ir nosacīti pieklususi (ja neskaita viesizrādes un īpaši vasaras sezonai iestudētas ceļojošas projektizrādes). Atmetot argumentus par teātra kā institūcijas pakļautību dažādiem grafikiem, kas brīžiem rada asociācijas ar mehanizētu ražošanas procesu, acīmredzama šķiet arī doma par to, ka rudenī un ziemā teātra skatīšanās rada zināmu siltuma efektu, kas vasarā gluži vienkārši nav aktuāls.