Austrumu partnerība bez burkāna
Patlaban Daugavmalas Gaismas pilī notiek pasākums, ko sludina par Latvijas prezidentūras vainagojumu — Austrumu partnerības apspriede. Taču mūsu politiķiem, kuri vēlas būt bijušo PSRS republiku eirointegrācijas krusttēvi, var nākties piedzīvot vilšanos: pasākums riskē kļūt par diplomātisku čiku.
«Austrumu partnerība» ir Eiropas Savienības programma ciešākas sadarbības veidošanai ar NVS piederošām valstīm (Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna), kas uzskatītas par saimnieciski un politiski atkarīgām no Maskavas, par tās «interešu sfēru». Briseles iecerēm līdz šim piemita trauksmaina pasākuma reputācija, jo partnerības iepriekšējās — 2013. gada novembrī Viļņā — tikšanās tiešs rezultāts bija asiņaini politiskie protesti Kijevā, prezidenta padzīšana un jaunas valdības izveide, Krimas aneksija un pilsoņkarš/hibrīdkarš Donbasā, ES un Krievijas savstarpēji noteiktas ekonomiskās sankcijas. Krievijas vara uzskata, ka šis ES projekts ir paredzēts tās izolācijai, atraujot ierastos vasaļus. Lielā mērā par to parūpējās paši ES ārpolitikas veidotāji, liekot partnervalstīm saprast (neklausoties toreizējās ārpolitikas komisāres Katrīnas Eštones iebildumos), ka tām sadarbībā ar Briseli ir principiāli jāuzgriež mugura Maskavai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv