Aušana ir reizē māksla un zinātne!

4.Decembris, 2017
Pilsētās un novados
Portālā

Viņsestdien Rencēnu kultūras namā bija daudz tuvāku un tālāku ciemiņu, kuri bija ieradušies 15 gadu jubilejā sumināt aušanas studijas «Rencēni» čaklās dāmas un arī vienu kungu. Studijas dalībnieku skaits atbilst jubilejas ciparam, gandrīz no paša sākuma to vada GAĻINA BIRKAVA. Runājamies tieši pirms svinīgā jubilejas pasākuma.

Tikko dzirdēju, ka studijā Rencēni audējām vecuma gradācija no apmēram 30 līdz teju 80 gadiem, tad jau pēctecība nodrošināta...

Vai, nemaz neesmu tā īpaši apvaicājusies (smejas). Es tagad mēģinu divus cilvēkus studijā noturēt... Līva Lāce un Valters Roms — abi te sāka nākt, Birutiņa (Tetere) ar stellēm abus iepazīstināja.

Es domāju, ka tikai sievietes auž...

Nē, vīrieši arī. Mums gan ir tikai viens, tāpēc jau mēs Valteru gribam noturēt. Vīrieši jau ir tie labākie tekstilnieki, taču viņi nez kāpēc uzskata, ka aušana ir sieviešu darbs!

Kā jūs pati Rencēnos nokļuvāt?

Gluži pašā studijas sākumā nebiju, mani Klāra (Mētra) ar Rencēnu audējām iepazīstināja. Viņas gribēja tā pamatīgāk visu sākt mācīties, tāpēc Klāriņa mani paaicināja palīgā. Tolaik es ar Burtnieku kundzītēm strādāju, viņām bija audēju pulciņš. Nolēmu paņemt arī Rencēnus pamēģināt, bet viņām te labi gāja, un pamazām pārnācu uz šejieni. Viņas patiešām ir fantastiskas audējas! Biruta (Tetere) un Inta (Dudele), arī Antra Elstiņa...

Katrai ir savas mīļākās lietas, ko aust?

Jā. Ne velti viņas sanāca un stelles kopā salika! Protams, viņu vadītāja Dace (Čilipāne) arī mācēja šīs sievas noturēt, es jau tikai mācīju, devu viņām aušanai savus paņēmienus, jo paralēli strādāju arī Valmieras studijā, vēl kaut kādas priekšzināšanas bija arī no šķiedras laikiem. Bet Dace ar savu organizatorisko talantu šo kolektīvu kopā saturēja! Viņa tiešām bija menedžeris, tāpēc arī tur, klētiņā, privātā īpašumā, kas vēlāk tika pārdots un kur tagad veikals iekšā, viss notika.

Cik ilgi jau aužat Rencēnu kultūras nama otrajā stāvā?

No 2011. gada. Protams, šeit mums ir silti un gaiši, telpas brīnišķīgas. Vienīgi tas, ka klētī mums bija tā kā pašiem sava oāze, mēs bijām no citiem nost. Liels pluss bija, ka tur vienā mājas galā bija austuvīte, bet otrs gals bija fantastisks izstāžu gatavošanai. Tur rīkojām izstādes katru gadu, pa divām diennaktīm jebkurā brīdī varējām visu uzstādīt!

Lielos vilcienos ņemot: no kāda līdz kādam izstrādājumam top Rencēnu audēju stellēs? No paša vienkāršākā līdz ekskluzīvākajam...

Dzīvi vienmēr sākam ar lupatu deķīšiem (smejas)! Divas stelles ar tiem vienmēr nodarbinātas. Šogad deķīšiem izmēģinām tehniku, kas jau padara tos interesantākus. Un viens otrs tikai lupatu deķīšus auž visu mūžu! Un tas ir pamatu pamats. Bet mums tā vīzija ir augstāka. Mēs vispār šogad vienu tehniku uzķērām, un tagad aužam galdautus, kas patiesībā ir ļoti liels retums. Jo 1,30 metrus platu galdautu reti kurš tagad auž, lielākoties mēģina citā platumā iekļauties, uztaisa galda celiņu. Bet bieži prasa, piemēram, dāvanai arī pusotru metru platus trīsmetrīgus galdautus. Viena lieta, protams, ir platums, bet otra — tās tehnikas, ko audējas zina. Tāpēc es saku, ka aušana — tā ir zinātne, māksla un zinātne (smejas)! Tieši tāpēc es esmu ļoti lepna par šo kolektīvu — viņi man ir gudri, lieli malači!

Kur ir tālākās vietas, līdz kurām Rencēnu audēju darbi bijuši?

Esam ceļojuši tajā laikā, kad mums bija sadarbība ar biedrību Latvijas lauku sieviešu apvienība, ko vadīja Rasma Freimane. 2004. gadā ar viņu iepazinos, toreiz mums Rencēnos bija pirmā pagasta rokdarbnieku izstāde, bet Rasma tieši brauca cauri Rencēniem ar igauņu lauku sievām. Vairākus gadus kopā nostrādājām. Jā, lauku sievu laikā gan ar igauņiem, gan lietuviešiem draudzējāmies, vēl bijām arī pie poļiem un somiem, es biju vasaras nometnē Skotijā, Briseli izbraukājām...

Kas studijā šobrīd aktuālākais, ar ko visi kopā esat aizņemti stellēs? Varbūt ko īpašu Latvijas simtgadei?

Nē, mēs šajā ziņā negribam... Nevajag ņemt tādus mērķus, kas ir pārdabīgi. Mēs darām savus ikdienas darbus pēc labākās sirdsapziņas. Lai būtu jauni zīmējumi, jaunas tehnikas, kvalitāte un lai būtu kaut kas tieši mums raksturīgs! Piemēram, Rencēnu pagasta josta, ko nejauši atradu savās grāmatās un ko Biruta Tetere jau uzaudusi un šodien ap vidu apjozusi. Pati šo tehniku pirms vairākiem gadiem apguvu, tagad man divas audējas Rencēnos to prot. Rakstaino jostu var noaust 3 metrus dienā.

***

Par savām audējas gaitām klāsta gados viscienījamākā studijas kundze BIRUTA TETERE:

«Gluži no pašas pirmās dienas gan studijā neesmu, taču gandrīz 15 gadi būs. Mani uzaicināja Dace (Čilipāne), viņa bija tā, kas sākumā mums visu noorganizēja. Bijām kolhozā kopā strādājušas, viņa zināja, ka man aušanā ir kādas priekšzināšanas, jo mana mamma bija audēja. Dace mani uzaicināja uz klēti — lai nākot palīgā uzlikt vienas stelles! Nospriedu, ka palīdzēšu, bet tajā pulciņā jau nu neiešu... Pēc divām nedēļām viņa zvana atkal. Man bija kauns atteikt, un tā nu es tagad uz studiju katru dienu nāku kā uz darbu! Kad pati atsāku aust, man atnāca atmiņā viss mammas savulaik stellēs ierādītais, un tā es te esmu. Iesākām mēs ar lupatu deķīšiem, tad audām segas, galdautus... Tad atnāca pie mums vadītāja Gaļina (Birkava), iemācīja mums ažūrtehniku, audām šalles. Tagad man patīk aust dvieļus, bet tieši patlaban man uz stellēm ir uzlikts galdauts, platais. Šogad biju sev apņēmusies iemācīties aust rakstainās jostas. Iemācījos un uzaudu Smiltenes rakstaino jostu, bet šī, man ap vidu, ir Rencēnu rakstainā josta. Vadītāja bija atradusi šo rakstu, es to uzaudu. Gribas jau vienmēr kaut ko jaunu, kamēr veselība atļaus, tikmēr stellēs būšu! Mati sirmi, gadu daudz — Latvija svinēs simtgadi, bet man būs 80. Kad divas stundas dārzā paravēju, esmu piekususi, kad atnāku uz šejieni, tad vesela stellēs pavadīta diena man nekas!»

***

Rencēnu kultūras nama vadītāja ILZE KALNIŅA ar audējām, kurām studija otrajā stāvā, jau kuru gadu zem viena jumta:

«Ļoti labi sadzīvojam! Man patīk, kā viņas darbojas, nāk katru dienu un daudz dažādus darbus darina. Arvien jaunus un jaunus! Man ļoti liels paldies jāteic Gaļinai (Birkavai) par to, ka viņa vienmēr atrod kādu īpašu rakstu, tostarp arī tieši Rencēnu rakstu. Droši vien arī izstādē Atspulgi redzams kāds no tiem, ko Biruta (Tetere) izaudusi. Man ļoti patīk mūsu audēju darbi, priecājos, ka viņas ar saviem darbiem dalās arī festivālos Baltica, visos Dziesmu un deju svētkos, ir bijušas arī ārzemēs. Lai viņām arī turpmākie gadi ir tikpat raženi un vareni kā tagad!»

Liesma pievienojas kuplajam sveicēju pulkam — lai Rencēnu kultūras nama otrajā stāvā studijas Rencēni stellēs audējām allaž raiti klab paminas, lai top arvien jauni krāšņi un kvalitatīvi latviski audumi!

VADĪTĀJA. Arī aušanas studijas Rencēni vadītāja Gaļina Birkava svētkiem saposusies pašas darinātā tērpā, tas savulaik tapis vairāku gadu laikā un tagad izrādās dažādās izstādēs.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri
Pievienot komentāru