Augstas likmes, biedējošas perspektīvas
Pagājušajā nedēļā uzmanības centrā nonāca Sīrija, kur Han Šeihūnas pilsētā neskaidros apstākļos kārtējo reizi tika lietoti ķīmiskie ieroči. ASV ar savu sabiedroto piekrišanu ieroču lietošanā nekavējoties apsūdzēja Sīrijas prezidentu Bašāru al Asadu un demonstratīvi deva raķešu triecienu pa vienu no Sīrijas valdības spēku otrā ešelona aviācijas bāzēm, iepriekš gan piesardzīgi pabrīdinot Krieviju. Tāpat Rietumos ar jaunu sparu atjaunojās runas par to, ka «al Asadam ir jāaiziet», un kopējam korim pievienojās arī Latvija.
Nekādu pierādījumu, ka ķīmiskajā uzbrukumā vainojams Sīrijas režīms, Rietumiem gan nav, pie tam nav veikta un netiks veikta arī neitrāla izmeklēšana notikuma vietā, tādēļ ticēt nākas uz vārda, jo pēc ASV raķešu trieciena Sīrijas režīma vaina ķīmiskajā uzbrukumā Rietumos ir atzīta par neapstrīdamu, kam vairāk nekādi pierādījumi nav nepieciešami. Visas neatbilstības oficiālajai versijai, bet tādu ir ļoti daudz, tiek vienkārši ignorētas, bet centieni atgādināt kaut vai faktu, ka Han Šeihūnu kontrolējušo bārdaino vīru domubiedri tajā pašā Sīrijā jau vairākkārt ir centušies lietot pašdarinātus ķīmiskos ieročus, ka no viņiem atkarotajās teritorijās ir atrastas iespaidīgas ķīmisko ieroču sastāvdaļu noliktavas, ka viņi kaujās pret valdības spēkiem sistemātiski izmanto spridzinātājus – pašnāvniekus un ka daudzus terora aktus Eiropā rīko arī šīs, ar tā dēvēto Islāma valsti konkurējošās radikāļu alianses sekotāji, jau tiek pieskaitīti pat «Putina propagandai».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv