Atkal pirmajā klasē
Līdz pirmajai skolas dienai vēl nedēļa, bet Valmieras 5. vidusskolas sākumskolas korpusā, skolotāju rūpīgi sagatavoti, jau draiski rindojas burtiņi 1. septembra sveicienā. Arī 1.a klasē mazos gaida viņu pirmās skolotājas DACES CIGUZES apliecinājums, ka visi divdesmit viņas zvirbulēni ir mīļi gaidīti.
«Vairs jau neskaitu, ar kuru klasi atkal iešu pirmajā klasē, — pirmdien sāksies mans 35. skolotājas gads. Esmu dzimusi un augusi Valmierā, un 5. vidusskola, toreiz astoņgadīgā skola, ir manējā. Vidusskolai izvēlējos toreizējo 4. vidusskolu. No mazām dienām man patika bērni, lelles sēdināt, mācīt un komandēt, esmu skolotājas meita, un man agri bija skaidrs — būšu skolotāja,» Dace Ciguze smaidīdama skaidro, ka izvēle strādāt jaunākajās klasēs bijusi ļoti vienkārša: «Esmu maza auguma, skatā jauna, domāju, lielie mani tādu sīku neņems par pilnu. Bet īstenībā man tiešām ļoti patīk darboties ar mazajiem.»
Bieži vien par skolotāju kļūst kāda vecākā kolēģa ietekmē.
Arī man bijuši tādi skolotāji. Ilze Kokuma, kas mācīja literatūru, 5. vidusskolā mana pirmā audzinātāja bija Dzidra Buša, kurai mēs bijām viņas pirmā klase. Un mamma — Genoveva Viļumsone — nekad mājās nesūrojās, cik strādāt skolā ir grūti.
DACE CIGUZE: 1. septembris ir patīkamu emociju diena. Satikšanās diena. Gadi iet, bet šīs emocijas vienmēr izdzīvojam no jauna.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv