24. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Agris, Agrita

Arī nākošajam gadam daudz labu ideju

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.

Arī nākošajam gadam daudz labu ideju

Raksturojiet, lūdzu, Valmieras vides politiku!

M.Z.: Pilsētas attīstības programmā ilgtermiņa prioritāte definēta inovatīva, videi draudzīga un līdzsvarota pilsētvide. Ir definēti visi galvenie vides saglabāšanas un aizsardzības rīcības virzieni, piemēram, visaptverošas energoefektivitātes veicināšana, veloinfrastruktūras attīstīšana vai vides apziņas celšana. 2015. gadā dome apstiprināja Valmieras pilsētas vides deklarāciju, kas apliecina atbildības uzņemšanos par vides saglabāšanu un veidošanu. Šī gada janvārī apstiprināta arī pilsētas pašvaldības energopolitika. Drīz pēc tam pašvaldība saņēma energopārvaldības sistēmas standartu LVS EN ISO 50001:2012, apliecinot, ka 63 pašvaldības ēkas un publisko ielu apgaismojumu aptverošā energopārvaldības sistēma Valmierā ir efektīva. Par vidi tiek nopietni domāts sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

L.B.: Top arī vides komunikācijas programma. Viens no attīstības programmā minētajiem rīcības virzieniem ir vides apziņas celšana, tādēļ ļoti svarīga ir vides komunikācija, kas ietver vides izglītību, iedzīvotāju informēšanu, videi draudzīgas rīcības un sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Tas viss ir vienots un svarīgs kopums.

M.Z.: Lai viss, ko darām vides jomā, kļūtu saprotamāks. Vienlaikus tiek izvirzītas prioritātes.

L.B.: Viss ir procesā un atbilstoši jau esošajiem plānošanas dokumentiem. Visdrīzāk prioritāte oficiāli tiks piešķirta tam, kas jau ir, piemēram, atkritumu apjoma samazināšanai, to šķirošanai, skaidrojot, kāpēc tas jādara. Lielu darbu šajā ziņā veic ZAAO.

M.Z.: Pašvaldība, protams, atzīst, ka ir institūcijas, kas to jau dara, to vidū arī «Valmieras ūdens». Taču, mūsuprāt, vajadzīga integrēta komunikācija ar iedzīvotājiem.

L.B.: Mums ir nodoms ar vides komunikācijas programmu saplānot, kādā veidā sasniegt mērķa grupas — to iedzīvotāju daļu, kuru informācijas pieejamā plūsma parasti netver. Domājam, kā to labāk izdarīt, kā šo informāciju interesantāk pasniegt. Viena no mērķa grupām varētu būt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Komunikācijas stratēģija paredz, ka mēs sadarbojamies ar pašvaldības struktūrvienībām, kas šīs mērķa grupas sasniedz tiešā veidā.

Patiesībā saziņa ar valmieriešiem praktiskajā līmenī jau notiek. Informējam iedzīvotājus par dažādām aktualitātēm, kas konkrētajā laikā pilsētā jāņem vērā. Piemēram, par lapu akciju. Savukārt iedzīvotāji sniedz atgriezenisko saikni, informējot, kas ir svarīgi viņiem. Šogad sākusi darboties mobilā lietotne «Mana Valmiera», un esam secinājuši, ka tieši šī atgriezeniskā saikne no iedzīvotājiem ir lietotnes sadaļa, kas darbojas visaktīvāk — cilvēki mobilo aplikāciju izmanto, lai uzdotu jautājumus vai izteiktu ierosinājumus pilsētas vides uzlabošanai, īpaši, kā padarīt pilsētu ērtāku. Saņemam ierosinājumus par vajadzību konkrētajās vietās ierīkot soliņus, atkritumu urnas, uzbrauktuves. Šo informāciju nododam atbildīgajiem speciālistiem, kuri tālāk strādā, lai pilsētu padarītu iedzīvotājiem ērtāku.

M.Z.: Vides jomā šogad daudz padarīts. Piemēram, pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kas jau ir labi apdzīvota. Nākamajā pavasarī tās labiekārtošana tiks turpināta. Gauja kļūst arvien pieejamāka.

J.B.: Uzsākta arī Ģīmes upītes dabas takas izveide, kur lielākie darbi būs izdarīti līdz pavasarim. Ziemā tiks strādāts, lai mazāk traumētu augus, putnus. Kad Ģīmes upīte, cerams, būs aizsalusi, pāri tai paredzēts arī izbūvēt tiltiņu.

M.Z.: Šo vietu, kurā dzīvo gan īpašas putnu sugas, gan atrodami dažādi ārstniecības augi, un bijušais Valmieras ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis ir idejas par Ģīmes dabas takas izveidi autors. Un tā ir labākais infrastruktūras un dabas mijiedarbības piemērs, jo turpat blakus auto maģistrālei, dažus simtus metrus tālāk, dzīvo putni, skudras, gliemeži, upītē zivis, aug dažādi ārstniecības augi. Te ir arī zemais purvs, kas pilsētas vidū reti sastopams. Mākslīgi tiks izveidots arī neliels augstā purva modelis. Par to, ko te var redzēt, būs izvietoti apraksti. Veidojas tāda kā mācību taka gan skolēniem, gan tūristiem, un arī daudziem valmieriešiem šī vieta būs atklājums.

Tas viss iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs jāsaglabā, ceram uz izpratni no viņu puses.

Sākot šī projekta izstrādi, atklājās, ka Valmieras apkārtnē dzimuši un darbojušies Latvijas ornitoloģijas pamatlicēji Nikolajs fon Tranzē un Haralds Loudons, bet komponists Jāzeps Vītols, iedvesmojoties no putnu treļļiem un ūdens šalkoņas, radījis savus darbus. Sākot ceļojumu pa dabas taku, varēs noklausīties viņa mūziku.

Vides sakarā jāpiemin arī, ka rekonstrukcijas rezultātā gan Georga Apiņa, gan Paula Valdena ielā tapuši jauni veloceliņi, kopējais pilsētas veloceļu garums — 19 kilometri. Nākamgad veloceliņi taps arī TEN-T projektā. Noslēdzies transporta infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes iepirkums un šī koncepcija nākamgad tiks izstrādāta.

J.B.: Tiek strādāts pie degradēto teritoriju sakārtošanas, kā arī degradēto un bīstamo ēku  likvidēšanas — tika nojaukta  bijusī AS «Sviesta un siera eksports» ēka, domāts arī par bijušās naftas bāzes teritorijas sakopšanu Gaides ielā. Degradēto un bīstamo īpašumu, to vidū arī valstij piederošo, sakārtošanu turpināsim arī nākamajā gadā.

M.Z.: Esam pabeiguši teritorijas izpēti Dzelzceļa ielā, kur identificētas vietas ar lielāko piesārņojumu. Ar Helsinku universitātes zinātnieku izstrādāto metodoloģiju, pielietojot elektrokinēzes metodi, sākumā mēģināsim attīrīt nelielu teritorijas daļu. Problēma varētu rasties, jo mūsu mazuta sastāvs ķīmiski ir nedaudz atšķirīgs, tā ka baktērijām varētu būt lielāks izaicinājums un piesārņojuma samazinājums varētu veidoties ilgākā laikā. Laika un naudas līdzekļu faktoru vēl analizēsim.

L.B.: Maijā Gaujā Valmieras teritorijā divās vietās tika ielaisti 19 tūkstoši stikla zušu mazuļu. Visdrīzāk tie Valmierā nepaliks, bet, noteikti uzlabos upes ūdens vidi un, cerams, atgriezīsies. Pavasarī bija ieradies ornitologs, kurš veica pirms dažiem gadiem Valmierā mežā uzstādīto meža pūču būru apsekošanu. Diemžēl nevienā no tiem pūces nebija iemitinājušās, toties tos izmantojuši citi putni. Būri un to koordinātes tika ņemtas uzskaitē, un kad ornitologs nākamreiz apsekos pūču būrus citviet Latvijā, viņš savā maršrutā iekļaus arī Valmieru.

Notikuši vairāki dabas izglītības pasākumi, aptverot dažādas tēmas, arī par videi draudzīgu rīcību dabā.

D.E.: Šogad Atpūtas parkā tika veikts mežaudžu stāvokļa izvērtējums un izstrādātas prasības mežparka izveidošanai, apsaimniekošanai un aizsardzībai. Nākamajā gadā plānojam izstrādāt Atpūtas parka attīstības projektu un sagatavot saistošos noteikumus mežparka izveidošanai.

Šogad ir tapusi ideja par Spoguļu parku — interaktīvu parku ar dažādiem spoguļu elementiem teritorijā starp memoriālu un PII «Ābelīte». Domājams, ka Spoguļu parks pēc tā izbūves būs jauna atpūtas vieta Valmierā. Nākošgad tiks izstrādāts Ziloņu ielas pārbūves projekts, tiks restaurēts arī senais mūris, piedomājot arī pie vides mākslas objekta «Krodera ābele» izvietošanas.

Šogad izbūvēti divi jauni reklāmas stendi — Cempu ielas un Mūrmuižas ielas krustojumā, kur uzņēmējiem iespējams izvietot reklāmu. Pie Vidzemes Augstskolas uzstādīts digitālais stends, kur pašvaldība izvieto publisko pasākumu reklāmas. Vēlamies panākt, lai veidotos vizuāli tīra un estētiski baudāma pilsētvide ar vienāda stila reklāmas stendiem, kas vizuāli nepiesārņos pilsētu.

J.B.: Attīstoties šīm digitālajām reklāmām, pilsēta nebūs jāpiesārņo ar dažādiem reklāmas slietņiem. Arī lielāko ēku īpašniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību vajadzētu vairāk padomāt par reklāmas koncepciju, lai ik reizi, ēkā ienākot jaunam uzņēmējam, viņš savu reklāmu nemēģinātu uz ēkas izvietot bez īpašnieka kopēja redzējuma.

D.E.: Patiesībā noteikumi jau tagad paredz, ja pie ēkas fasādes plānots izvietot vairāk par vienu reklāmas objektu, ēkas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt vienotas reklāmas izvietošanas koncepcijas izstrādi. Diemžēl ne visi to ievēro.

L.B: Pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojuma saņemšanas stāsies spēkā domes apstiprinātie grozījumi saistošajos noteikumos par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai. Līdz šim to nebija iespējams piešķirt vides pieejamības jautājumu risināšanai, tagad, ja daudzdzīvokļu mājās cilvēkiem ar kustību traucējumiem vajadzīgi risinājumi, tie līdz konkrētais summai tiks finansēti pat 100% apmērā.

«Valmieras Namsaimnieks» kā lielākais namu apsaimniekotājs aktīvi strādā pie līdzekļu piesaistes daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanai, 28. decembrī plānots parakstīt līgumus ar valsts finansēšanas institūciju «Altum» par energoefektivitātes pasākumiem Kārļa Baumaņa 2 un Stacijas ielā 14. Ir saņemts «Altum» atzinums par tehnisko dokumentāciju un tiek gaidīts atzinums par būvdarbu iepirkuma nolikumu mājai Andreja Upīša ielā 6. Tehniskās dokumentācijas izvērtēšanai iesniegtas arī par mājām Diakonāta 1, Beātes 23 un Rīgas 18. Notiek projekta izstrāde Gaujas 2, Georga Apiņa 10, Viesturlaukums 2 un Rūpniecības 42.

Atliek secināt, ka jēdziens vide sevī ietver turpat visas mūsu dzīves jomas.

BLAKUS AUTO MAĢISTRĀLEI. Uzsākta arī Ģīmes upītes dabas takas izveide. Jāņa Līgata foto

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri