Arī mazākais ļaunums ir un būs tikai ļaunums

- 11.Septembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Ikdienas sarunās daudzi ir ieraduši lietot vārdkopās tik pretrunīgus vārdus, ka bieži vien pat nevar saprast teiktā patieso jēgu. «Briesmīgi drošs», «ārprātīgi gudrs», «šausmīgi skaists» ir vien dažas pērlītes tagad arī ar tikpat pretrunīgiem svešvalodu vārdiem pārpildītajā mūsu valodas bangojošajā jūrā. It kā jau saprotam vai vismaz mēģinām saprast, ko teicējs ar šo šausmīgumu vai briesmīgumu cenšas akcentēt. Taču katrs vārds nes sevī arī jēdziena nastu, pat tiešu trāpījumu pa mūsu «smadzenēm» vai, precīzāk sakot, apziņu. Lai cik sirsnīgi pretrunīgo vārdu teicējs ir gribējis kaut ko izcelt, cildināt vai pat slavināt, blakus labo apliecinošajam vārdam izteiktais netīkamais, citā situācijā parasti kaut ko sliktu vēstošais bieži trāpa vispirms. Sadzirdot par šausmām gribot vai negribot vismaz zemapziņā satraucamies. To, ka šīs šausmas var attiecināt arī uz kaut ko ļoti skaistu, apziņa sadzird vien pēc mirkļa. Bet kaut kas jau ir nokavēts, atmiņa kaut uz pussekundi liek atcerēties ne tā tīkamākā, vismaz šai reizei ļoti nepiemērotā vārda jēgu.

Šajā ziņā man prātā jaunības gadu skolotāja, kura diezgan sarežģītajos padomju laikos, kopjot latviešu valodu un cenšoties tās tīrību saglabāt, bija izdomājusi veidu, kā piebremzēt aplamo vārdu teicējus. Katru, kuru viņa sadzirdēja rupji lamājoties vai pat tikai nevietā sliktus vārdus sakot, viņa sūtīja uz tualeti muti izmazgāt. Pēc tādiem vārdiem mutē slikta smaka esot palikusi, bet ar netīru muti pēc tam taču nedrīkst maizi ēst!


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru