Ar smaidu un deju pa dzīvi
EVITA KAĶĪTE-BRASA. Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja. Bijusī rīdziniece, tomēr ar ģimeni no 2009. gada izvēlējusies dzīvi laukos. Vada Trikātas bērnu kolektīvus, Blomes un Bilskas jauniešu deju kopas — Atspērienu un Piesitienu, ar šo sezonu arī Rūjienas vidējās paaudzes deju kolektīvu Luste. Ģimenē aug meita un dēls.
Tad gandrīz katru vakaru neesat mājās pie ģimenes?
Nevis gandrīz, bet katru, tā ka vienīgā brīvdiena ir sestdiena — ja nav koncertu. Bet, kā zināms, jebkuras mazas vietas problēma ir jauniešu trūkums, tāpēc strādāju arī svētdienās, kad dejotāji sabrauc mājās no studijām, skolām. Tad bieži arī tā — bērni mašīnā, katram līdzi sava mantu kaste vai grāmatas, un stūrēju. (Smejas.) Bet pierod, maršruts labi zināms, jo sagadās, ka vienā dienā jāpievārē 18 km līdz Blomei, 22 uz otru pusi, 25 līdz Valmierai un reizēm vēl 67 līdz Rūjienai... Bišķiņ ģimene cieš, bet jau ir aprasts, vīrs tikai noprasa: uz kuru pusi šodien skriesi? (Smejas.)
Prioritāte šajā maršrutā ir Gauja. Kolektīvs ar stabilām vērtībām, ar nopietnā darbā iegūtu savu paliekošu vietu valsts TDA lielajā saimē. Gauja bija liels izaicinājums?
Noteikti! Ar ļoti lielu, bet patīkamu satraukumu sāku Gaujā, pirms tam visu vasaru domājot, vai tiešām to darīt. Bet — Gaujas pamatos ir ielikts galvenais pamatprincips: darbs, nopietna attieksme, kas kolektīvā nav zudusi, bet pārmantota no sastāva uz sastāvu, un es te redzēju vietu, kur varu realizēt sevi, pati tālāk augt. Kopā esam otro gadu un, kā smejos, iztiekam bez milzīgiem kašķiem. Mācāmies viens no otra, viņi paaudzina mani, kad vajag, stingrāk saņemu es. Pa nopietno visu darām, un atdeve ir. Dejotāji strādā atbildīgi, viņiem ir interese, ko viņi dara, un man tas ir ļoti no svara.
Evita Kaķīte-Brasa: «Man kolektīvā jābūt tam kurbulētājam. Ja uz mēģinājumu atnākšu tāda pelēki sašļukusi, nekas labs nenotiks. Tad nu kā grāmatā viens otru lasām.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv