Ar Dzimtenes vilkmi
Par mūsu draudzību vairākās paaudzēs varētu rakstīt romānu. Labas kaimiņattiecības starp «Krīvām» un «Straumēniem» iesāka mūsu vecvecāki – Anna ar Miķeli un Anna ar Robertu. Lai arī starp abām Kurzemes lauku sētām bija gandrīz desmit kilometru un lai arī «Krīvās» mani senči bija tikai rentnieki, bet «Straumēni» bija iztikusi vidējā saimniecība, labai kaimiņu būšanai, savstarpējai kooperācijai lauku darbos un kopējai godu svinēšanai tas netraucēja. Draudzību turpināja mūsu vecāki – Emīlija un Arnolds ar Ainu un Ritvaru. Abās dzimtās joprojām dzīvs ir stāsts par to, kā pēc kādām svinībām Arnolds ar Ritvaru visu nakti viens otru mājās vadījuši, nevarēdami vien šķirties.
Kas to lai zina, cik Ciecerē ūdeņu aiztecējis kopš tiem laikiem, cik kopīgu jubileju svinēts, cik kāzās, kristībās un arī bērēs būts. Lai arī mums nav vairs ne «Krīvu», ne «Straumēnu», lai arī paši sen vairs neesam Kurzemē, kur vien Čāpātāju kapos netālu viena no otras atrodas mūsu vecvecāku atdusas vietas, abu ģimeņu draudzība turpinās. To tālāk kopjam mēs – šo rindu autore Māra un Arma ar Egilu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv