17. Jūlijs, 2019
Vārda dienu svin: Aleksejs, Aleksis

Ar degsmi par Latviju!

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Karos un jukās

1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī) Petrogradā pēc lielinieku iniciētā bruņotā apvērsuma atkāpās Krievijas Pagaidu valdība. Decembra beigās Valmieras luterāņu baznīcā notika Latvijas strādnieku, kareivju, bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā lēma par jaunās varas īstenošanu vācu neokupētajā Latvijas daļā — Vidzemē. Par augstāko lielinieku izpildinstitūciju pasludināja Latvijas Izpildkomiteju jeb Iskolatu (ISKOLAT – Ispolņiķeļnij komitetet latišei). Par tās priekšsēdētāju ievēlēja jaunstrāvnieku Frici Roziņu-  Āzi. Iskolats praksē īstenoja vairākas Latvijas autonomijas programmas prasības: latvisku pārvaldi, latviešu valodu iestādēs, latviskas skolas. 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1918. gada 3. martā Brestļitovskā Padomju Krievija un Vācija noslēdza separātu miera līgumu, kas noteica Latvijas teritorijas palikšanu Vācijas karaspēka kontrolē. 1918. gada 11. novembrī ar Vācijas sakāvi beidzās pasaules karš un Kompjeņā, Francijā, noslēdza oficiālu pamieru. Saskaņā ar tā noteikumiem  mainījās Vācijas karaspēka statuss Latvijā. Noteikumi paredzēja vācu armijas uzturēšanos Latvijas teritorijā, lai aizturētu lielinieku tālāku virzīšanos uz rietumiem. Vienlaikus gan Latvijā, gan ārpus tās turpināja aktīvi darboties latviešu sabiedriski politiskie spēki, kas jau agrāk bija sākuši īstenot savas idejas par Latvijas neatkarību.

Ar degsmi par Latviju!

1918. gada 30. janvārī Latvijas Pagaidu nacionālās padomes 2. sesijā pieņēma ļoti svarīgu un nozīmīgu lēmumu par virzīšanos uz pilnīgu valsts neatkarību: Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kas apvienotu Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. Pagaidu nacionālā padome centās panākt Latvijas suverenitātes atzīšanu ārzemēs, deleģējot uz Rietumeiropas valstīm kā pārstāvi enerģisko Zigfrīdu Annu Meierovicu. Sabiedrotajiem savukārt bija svarīgi, lai Baltiju nepievienotu Vācijai. Pastāvēja reāli draudi, ka ar Vācijas atbalstu Latvijas teritorijā varētu nodibināt marionešu valsti ar vietējiem vācbaltiešiem – monarhistiem priekšgalā. Bažām bija pamats, jo 1918. gada rudenī Vācijas okupācijas varas iestādes jau mēģināja neveiksmīgi izveidot Baltijas lielhercogisti, kas sastāvētu no Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas, taču pēc 1918. gada novembra revolūcijas Vācijā politiskā situācija būtiski mainījās.

PIRMOREIZ. Vēsturiskais Vecpuišu parka paviljons, kurā valmierieši svinīgi atzīmēja Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gada novembrī. Foto no Valmieras muzeja krājuma

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
28. Novembris, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 

Partneri