18. Jūlijs, 2018
Vārda dienu svin: Rozālija, Roze

Aprunātā Sieviešu diena

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Rīt tā būs atkal klāt. 8. marts iekļauts oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā, un tas neatkarīgi no tā, vai šo dienu izjūtam kā Starptautisko sieviešu dienu vai, kā tautas mutē mēdz teikt, tulpju svētkus.

Aprunātā Sieviešu diena

Laikam ejot un paaudzēm mainoties, pašlaik gadās tā, ka vieni vairāk atceras 14. februāri, godu atdodot Svētajam Valentīnam, bet citi nepiemirst to noskaņu, kas bijusi tik ierasta 8. martā, kad vīrieši darba kolektīvos un mājās gaidīti nākam kaut vai ar vienu vāru ziediņu rokās. Būtībā šie svētki pat attāli neatgādina viens otru, to saknes un iemesli arī ir tik atšķirīgi.

Valentīna diena ir kā nodeva mīlētājiem, liekot gādāt par sirdīm, eņģeļiem un sarkanām rozēm, bet 8. marts ir stipri jaunāka tradīcija. 498. gadā pāvests Gelasijs 14. februāri pasludināja par Svētā Valentīna dienu, ko turpina svinēt arī mūsdienās, Sieviešu diena kļuva par svētku dienu 18. gadsimtā Ziemeļeiropā un Francijā, bet rīt aprit tieši 110 gadi, kopš visā pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. Un daudzviet vēl pa vidu šim vārdu virknējumam iesprūk jēdziens — solidaritāte. Rietumvalstīs šie svētki nebūt netiek saistīti ne ar stāstu par padomju režīmu, ne arī mīlestības apliecinājumiem, tāpat tur tā nekad nav bijusi māmiņu diena, ko labi atceras četrdesmitgadnieki, kas bērnudārzos un skolās uz 8. martu zīmēja savām mammām apsveikuma kartītes ar sniegpulkstenīšiem.

Jā, sievietes rīt var cerēt no saviem vīriešiem vai kolēģiem saņemt pa uzmanības apliecinājumam, taču 8. marts demokrātiskajā pasaulē licis visvairāk diskutēt par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tāpēc, ja gribam abstrahēties no šī jautājuma, tad labāk ir teikt, ka rītdiena ir viens labs brīdis, lai svinētu dzīvi, priecātos par puķēm un nesteidzīgo pavasari.

Vai valmierieši tā darīs? «Liesma» aprunājās ar dažām kundzēm un kungiem uz Rīgas ielas, taujājot, vai rīt ieplānota svinēšana.

«Droši vien kāda puķe jānopērk,» īsi noteica Edmunds, tā arī nepaskaidrojot, kam to dāvinās, bet Vladislavs sacīja, ka vienmēr 8. marts svinēts darba vietā, bet mājās jau gadiem par šo dienu tiekot piemirsts. Zinaīda atcerējās iepriekš pieminēto, ka savulaik bērni sveikuši mammas.

SIEVIETES IZGĀJUŠAS IELĀS, aizstāvot savas tiesības. Jau gadu desmitiem sieviešu tiesību aizstāves runājušas par sašķeltu sabiedrību, un 8. marts ir vēl viena diena, kad par to iespējams atgādināt, jo tad ir vairāk līdzcilvēku un mediju uzmanības. Foto ilustratīva nozīme

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
7. Marts, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Nedrīkstēs sist sievietes

Tā vien šķiet, ka Latvijā 8. marts būs vienīgā diena, kad vīrieši nedrīkstēs sist sievietes. Būtība ir tā, ka pat agresīvie Stambulas konvencijas ratificēšnas noliedzēji garīdznieki un citi ļoti šauri domājošie ar to turpina pazemot vispirms sievietes, pieļauj arī Latvijā, kā tas ir musulmaņu valstīts (pie mums taču kristietība!) sievietes uzskatīt par zemākās kategorijas cilvēkiem un atļauj vīriem savas sievas pārmācīt (Otrādi reti var notikt, jo daba diemžēl vīriešiem spēku ir iedevusi vairāk!). Baznīcai Latvijā jau tādēļ vien pret Stambulas konvenciju ir iebildes, ka pie mums pat luterāņi negrib atļaut sievietēm kļūt par mācītājām. Arī tā ir sava veida varmācība, cenšanās pierādīt, ka vīrieši ir ar kaut ko pārāki pat ticībā. Visbeidzot. Ja arī Stambulas konvencijas ratificēšna tiek attaisnota ar to, ka tā radot neskaidrības par viena dzimuma cilvāku kopā dzīvošanas tiesībām, tad arī šie argumenti ir absurdi. Stambulas konvencija ir pret VARMĀCĪBU un pat sieviete, kura kaut kāda iemesla dēļ ir iemīlējusies otrā sievietē, tāpat kā vīrietis vīrieti, nav nositami, varmācīgi vajājami!
Lai priecīgs 8. marts visiem! Arī tiem, kuri šos svētkus kā Sieviešu starptautiskās solidaritātes dienu neatzīst. Atzīstiet vismaz kā nevarmācības dienu, Sieviešu nesišanas dienu!

Svētku nekad nav par daudz!

Vai tie visi ir mulķi, kas šodien ne jau dažām simtām, bet sievieš tūkstošiem ziedus atnesa. Kaut tāduy dienu, kad sievietēm, arī citi viens otram dāvā ziedus, būtu vairāk!

Gabsliņš ar 50 gadus smaku

Atškirat "Liesmas" 1968. gada 8. martam veltīto numuru. Izskatās, ka Ilzes Kalniņas raksts ir pārpublicēts no turienes. Labu laiku uzskatīju, ka " Liesmā" padomju domāšanu pa reizei vēl uztur žurnālisti, kuriem domāšanu mainīt traucē gadu nasta. Patiesība izrādās tāda, ka ar lielu interesi varu izlasīt jau pietiekamos gados esošā Jūlija Cukura prātojumus,turpretī jaunie žurnālisti nu jau pārāk bieži muld, vai raksta ar padomju gadu tukšām frāzēm. Tad vēl sākas vaimanāšana, ka tadgad Latvijā viss ir slikts un vēl sliktāks. Varbūt "Liesmas" augšā, lai zinam, ko gaidīt no šiem cilvēkus musinošajiem rakstītājiem, vajag atjaunot komunistu saukli "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" Pēc tam arī par Ļeņina " gaišajām" idejām varēs sāk atgādināt.
Attiepies, "Liesma"! Tā turpinot, vēlēšanu gadā ātri kļūsi par "Saskaņas" tribīni...
BURTNIECIETIS

Kas vainas Saskaņai?

Kamēr ši pietiekoši sociālo taisnīgumu sludinošā partija nenāks pie varas, joprojām naudu krās vien bagātie, bet uz iztikšanas līmeņa dzīvos gan visi tā sauktie darba ņēmēji, gan pensionāri.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Kurš jūsuprāt ir šī gada gaidītākais notikums?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 

Partneri